es pieeju pie malas, paskatos, uz sekundi novēršos, tomēr jūtu

tad pēkšņi atsperos, galvā ir tikai viena doma  - "lai būtu"

un es lecu

piefiksēju tiltu, ūdeni zem sevis, cilvēkus

 mirkli pirms brīvā kritiena viss notiek tik lēni es atrodos virs zemes, bet vēl nekrītu

un tad es aizveru acis un tas ir kaut kas vārdiem neaprakstāms

tā sajūta kad tu krīti  vējš sejā rokas sānis kā putnam

sejā viegls smaids man šķiet es varētu krist mūžīgi 

 krītot izbirst domas kā melni putekļi no manis (brīdī kad aizveru acis un lidoju)

žēl ka tik īss žēl ka sajūtas nevar ierakstīt un pēc tam sajust līdzīgi kā atskaņot balsis un mūziku

tā sajūta... sasodīts es jutos tik viegli es jutos tik ļoti dzīva, mazliet laimīga

viss sliktais izbira palika tikai miers

kaut kas ļoti ļoti pukstēja man kabatā pēc tam krūtīs tad galvā 

burvīga sajūta kad viss pazūd ir tikai mirklis ir tikai kritiens un tad kāds "satver" tavas kājas un itkā izglābj tevi no drošas nāves  

vienreizējs vakara turpinājums 

braucot mati plīvo tāda noskaņa tāda romantika virs galvas lūka virs lūkas debesis

vecā labā mūzika un saule sejā

vēlāk milzīga kakao krūze un iespaidi

es jūtos tik labi, tik dzīva, mazliet laimīga

šķiet uz mirkli es iemīlējos visā pasaulē

joprojām kad aizveru acis es atceros to sajūtu

perfekti