piezīmes uz hronikas lapu malām [entries|friends|calendar]
Regate Sakē

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[26 Dec 2012|07:12am]
Ziemassvētki vasaras karsonī.
post comment

Mājas [01 May 2012|03:28pm]
Tik dīvaini atgriezties agrā pavasarī. Āra ļoti saulains, bet traki auksts. Bet visi meģina iestastīt, ka silts.

Bet vispār priecīgs bērns, būs man 2 pavasari šogad.

Mājas ir tik labi.
post comment

[26 Apr 2012|08:41am]
21 grāds šodien, 28 sestdien...un tad vilciens/autobuss un mājas
post comment

Pavasaris [05 Apr 2012|07:23am]
Tik dīvaini, lasu kā visi sūdzas par pavasara trūkumu. A man te jau no februāra beigām ir. Neesmu nemaz tik tālu uz Dienvidiem.

Vispār jauki, lai gan Lieldienās būšot ap 10-12 grādiem tikai.
post comment

[10 Feb 2012|10:51pm]
Kārums

Melnais Balzams

Latvieša dvēsele iedziedas
3 comments|post comment

Wroclava [02 Jan 2012|02:37pm]
Braucot šurp, apsvēru domu iegādāties ziemas jaku. Bet šķiet, ka jāpērk vēl plānāka.

Welcome to Spring.

PS Vispār forši te, ja vēl izdosies dabūt netu istabiņā, laime pilnīga.
post comment

[01 Dec 2011|09:27am]
Vieta tukša nepaliek.

Dažas dienas pirms izbraucu uz Gruziju man tika piedavats projekts uz 4 menešiem.

Ta nu, no nākama gada sakuma uz 4 mēnešiem būšu Wroclavā
post comment

Pārmaiņas [30 Aug 2011|06:28pm]
Nu tā

25. septembrī uz 6 nedēļām braucu uz Gruziju, pagaidām vēl nav plāna-kas kur kā. Ja kādam ir ko ieteikt droši.

Pēc tam atbraucu atpakaļ un meklēju darbu. Atkal-ja kādam ir ko ieteikt, droši.

Forši
post comment

[12 May 2011|09:29pm]
sajūta, ka laiks jaunai darba vietai nepamet.

lai arī šī ļoti patīk
post comment

Mono izrādes [18 Dec 2010|10:18pm]
Mēneša sākumā beidzot apmeklēju Gaļiņas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Atsauksmes bija dzirdētas dažādas, dažiem patīk, dažiem nepatīk, daži sajūsmā, bet vē citam riebjas. Lai gan viss teātra un režisores tēls, manās acīs, pamatīgi sabojājās pirmsvēlēšanu laikā. Protams labprāt izmantoju iespēju aiziet uz "Lidojums".

Andra Buļa nospēlētā un norežisētā izrāde neatsāja nekādu dziļo iespaidu. Bet te atkal Bulis man vienmēr liecies ļoti vājš aktieris, un tapēc pārsteidza, ka viņš ir gatavs viens pats nospēlēt visu izrādi. Bet izrādei izrādījās cita vaina-visu izrādi viens pats var nospēlēt tad, ja ir, ko teikt. Gaudulīgā latvieša tēls jau ir nospēlēts, apspēlēts un vairs nav interesanti klausīties par viena cilvēka nedienām un neapmierinātībiu ar dzīvi, īpaši, ja tās nedienas ir ļoti tikai viņam pašam saprotamas- kāds pateicis, ka viņa dzejas krājums nav īsti labs, atradis bērnības rotaļu zaldātiņu izmestu un saplēstu vai sliktas skolas fotogrāfijas.

Vakar atkal gadījies būt citā monoizrādē. Jaunā Rīgas teātra Viļa Daudziņa spēlētajā un Alvja Hermaņa režisētajā izrādē "Vectēvs". Ne tikai Daudziņa spēle pārsteidz ar fantastisku spēju pāriet no tēla tēlā, ievērojot valodas īpatnības un žestus, bet pats stāsts. Šeit ir stāsts, informācija, ko ir vērts stāstīt un dzirdēt. Ko katram vajadzētu dzirdēt.
post comment

[18 Jun 2010|04:41am]
Sāku just, ka laikam manām hosteļdarba dienām būtu jābeidzas, žēl tikai, ka liktenis pagaidām nav piespēlējis citu darbu un arī intensīvā meklēšana nenes augļus.

Bet Sprīdītis, ģertrūdes ielas teātrī tiešām bija ļoti labs. Pārāk daudz iespaidu, lai dalītos konkrētāk, bet ir prieks, ka kaut kas tik atšķirīgs un kvalitatīvs tapis.
post comment

Brīvdienas Kurzemē [20 May 2010|05:24pm]
Pieneņu lauki, zilās govis, lecoši laši un jūra
post comment

[07 Mar 2010|08:44pm]
atbraucu mājās piekdienas naktī

atrodu pagalmu nopludinātu, labi, ka māja gandrīz neskarta, pāris mašīnas zem ūdens, viena pilnībā

rokamies ārā un tīram

velkom bak
post comment

Tobogganing [08 Feb 2010|10:20am]
Kaa tas notiek pie mums, mazs kalninsh, augshaa lejaa, augshaa lejaa. Te tas viss ir daudz nopietnaak. Esam kaartiigi satuntntuleejushies, hiking boots, sleeposhanas bikses, sporta jakas, ragavinjas un dodamies stundas kaapienaa kalnaa. Man kaa liidzenumu beernam, pat 2. dienu peec kaartas tas likaas varen gruti. Staavs, augsts, auksts plus daudz daudz sniega. Labi, ka apavi labi.

Bet, kad esam ausgaa, mazliet shnjabiisha un teejas un... un vienaa raavienaa visu celju lejaa ar ragavinjaam. Ritiigi feini. Brauciens gan bija tik kaadas 5-10 minuutes, bet noteikti bija raapshanaas veerts.
post comment

Briivdienas [04 Feb 2010|03:56pm]
Otrdienas nakts Londonas lidostaa. Atkalredzeeshanaas un galda cuuku speeli.

Treshdienas peecpusdienaa ielidoju Triestaa. Pavasaris kaa biju visiem teikusi, ka braukshu uz pavasari. Nostopeejaam mashiinu un caur kalniem braucaam uz Sloveeniju. Itaalijaa jau smuki, mazas baltas maajinjas, zalja zaale un palmas. Braukshana gar kalniem bija fantastiska ideja(ja neskaita, ka braucot lejaa es kaa parasti biju tuvu gjiibshanai). Saulriets kalna virsotnee, kad var redzeet citus kalnus apkaart. Patiess skaistums.

Bet te gan sniega daudzums kaa Latvijaaa. Biju shodien Tivoli parkaa, uzceelu palielu sniega cuuku.
post comment

[02 Feb 2010|08:51am]
Brīvdienas :)

Lalalalaa
post comment

Aukstums [25 Jan 2010|01:41pm]
Man teica, ka ārā esot ļoti auksts.

Apsveru iespēju arī šodien nelīst ārā no gultas.
post comment

[24 Jan 2010|11:51pm]
apnicis slimoties
post comment

Brīvības sajūta [16 Jan 2010|12:01am]
Esot mājās un sapņojot, kur tad nu bērns beigu beigās brauks Februārī. Atcerējos pēdējo lielo ceļojumu (lielo, jo tika padaudz braukts ar lielām mašīnām). Un jā, kas var būt labāks par braukšanu smagajā mašīnā nakts vidū, laikam tas no mana mazā auguma, bet sajūta, Ha, esmu lielāks par Tevi un valdu pār šo ceļu ir sasodīti laba.

Viens no feinākajiem šoferiem bija kāds fūres šoferis. Šobrīd lielākoties ir Slovēnis, bet, ja labi pameklē atrastos ar turku pase. Nost ar aizspriedumiem par šoferiem tālbraucējiem, izņemot dažus aizdomīgus eksemplārus, lielākoties mani savās mašīnās uzņem ļoti jautri un interesant cilvēki. Šis šoferis vēl savos 40-50 (minu) izskatījās ļoti labi, piemita tāds īsts siržulauzēja šarms. Ne tā, ka man patiktu vecāki vīrieši, bet skatoties uz šo kungu sapratu, kapēc kādam tādi arī varētu patikt. Pirms tam mūs vada kāds pavecāks poļu smagās mašīnas šoferis ar kuru pļāpājām par to cik tuva poļu kultūra ir latviešu, un citiem sīkumiem. Jau bija tumšs, kad mūs izlaida neomulīgā benzīntankā, tapēc ātri sapratuši, kur esam, apēduši sviestmaizītes, uzvilkām lietusmētelīšus sev un mugursomām un gājām atpakaļ uz ceļa. Drīz vien piestāja fūre. Šoferis teicās aizvest mūs gandrīz līdz Varšavai, kas mūs pilnībā apmierināja. Lai gan mans ceļojuma biedrs bija nodzīvojis vairāk kā gadu Slovēnijā, izrādījās, ka es ar savām poļu valodas zināšanām un un pāris krievu vārdiem ar šoferi saprotos daudz labāk.

Pāris top sarunas

Šoferis Marcusam(manam ceļa biedram)- Cik ilgi Tu dzīvoji Slovēnijā?
Marcuss-Gadu
Šoferis- Ar ko kopā Tu dzīvoji?
Marcuss- Nu pats
Šoferis- Kā pats? Bez meitenes?
Marcuss- (īsti visu nesaprotot) nu pats
Šoferis- ĀA fuck, šitā tak Tava meitene(norādot uz mani), neuztraucies mēs katrs esam krāpuši
Agate- (pārsmējusies)
Marcuss-(izbrīnīts skatās uz mani un gaida, kad pārtulkošu)
Agate-(nespēj beigt ķiķināt)

Šoferis(Marcusam)-Cik sievastTavā reliģijā drīkst būt?
Marcuss-nav reliģijas
Šoferis-Ko Tu ar to domā, nu Tava reliģija, cik sievu
(man jāiejaucas un jāpaskiadro šoferim, ka Marcuss nav reliģiozs, nu nemaz)
Šoferis-ā...(un lepni) A manā 4!
(atkal nosmejos ne pa jokam, Marcuss par laimi šo ir sapratis un drīz ar sāk skaļi smieties)
Šoferis-nu jā, islams


Kad jau tuvojamies mūsu galamērķim, tas ir, benzīntankam uz Varšavas apvedceļa, kur šoferis mūs izlaidīs un tad nogriezīsies uz stāvvietu, kur viņam jāpavada noteikts skaits stundu.
Šoferis- Žēl, ka šoreiz man nav viesnīca, kur palikt, tad Jūs varētu palikt mašīnā.
Mēs- Nu nekas, mēģināsim stopēt tālāk, vai pasnaudīsim pie benzīntanka.
Šoferis-Bet iedomājieties, kā ir gulēt tik lielā mašīnā. Vai Jums kādreiz ir bijis sekss tilk lielā mašīnā?
(man atkal skaļi jāsāk smieties, kamēr Marcuss izskatās apjucis, jo laikam saprata tikai vārdu sekss)

Beigās šoferis izlaida mūs pie benzīntanka, iedeva savu telefona nummura, gadījumā, ja iesprūstam tur. Uzsauca mums aliņu, vēl pasēdējām un papļāpājām (pats šoferis bija nedzērājs/nepīpētājs, tapēc viņam bija kafija). Atvdījāmies. Nolēmām pagaidīt stundiņu divas un tad turpināt stopēt, jo nebija satiksmes un bija ļoti tumšs. Man pat izdevās dzestrajā miglas rīta iemigt.

Nākamais šoferis arī bija smagās mašīnas šoferis. Ļoti nopriecājās, ka beidzot ir poliski runājošs stopētājs. Papļāpājām. Tad sapratis, ka esmu pēc nakts maiņas un kādas diennakts nomodā, jautāja vai nevēlos gulēt, teicu, ka būs jau labi, viņam jau ar vajag ar ko papļāpāt. Tad viņš vienkārši izvilka spilvenu un nolika man un es viņa gultiņā iemigu kā mazs bērns.
post comment

Netīrie trauki [04 Jan 2010|02:55am]
Kā jau parasti šo gada daļu, to aukstāko un, manuprāt, drūmāko nākas dzīvot vienai. Var nākt, kad grib, iet, kad grib. Mosties nakts vidū un dejot virtuvē pie skaļas mūzikas. Aicināt draugus, cerot, ka viņi nodosies gastronomiskām izvirtībām manā virtuvē, neuztraukties, ka viņi nepaspēs uz pēdējo transportu, jo vienā istabā ir paliela gulta, kur viņiem izčučēties. Vispār neslikta dzīve. Teorētiski.


Žel tik, ka patiesībā ir tik auksts, ka retais ir gatavs picas un melleņu šņabja dēļ ķepiņs saldēt, darba laiki ar lielākajai civēku daļai tādi nejēdzīgi. Un tad sanāk gatavot sev vienai, garšīgi jau, tik tie trauki tik pat daudz kā tad, kad pagrabā bijām 2. A mazgātājs ta viens. Nav taisnības šai pasaulē.


Nu tas par virtuves nedienām, ar citām istabām pat nesākšu, nekas interesants tajās jau kādu laiku nenotiek.
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]