pirmajā dienā viss likās nereāli, neiespējami. Tik daudz cilvēki Tik daudz no mums gaida, ka vienkārši šausmas. Meitenes, mēs uz jums liekam lielas cerības. Meitenes, viss ir jūsu ziņā. Meitenes, mums vajag lai jūs izdarat to, šito, to tur  un vēl kaut ko .

Filmas, taloni, fotoaparāti, karte,  grafiks. Ej un bildē, ej un bildē, ķer kustību, izbildē filmu , pasūti indexus, izdomā noformējumu, pasūti bildes, sameklē striķi, knaģu nav, meklē fonu. Skraidīšana pārākajā pakāpē.  No vienas vietas uz otru, no vingrotājiem līdz peldētājiem no volejbolistiem līdz mākslinieku veikalam, no mākslinieku veikala līdz pusdienām, no pusdienām meklēt striķi. Striķis atrast, foni ir, Ko vēl vajag ?

Bildes, bildes ir, ir  kaut kādas bildes.  Vieglatlētus sabildējāt? - nē, skrienam.

Skrienam.

Un tagad futbolu.

skrienam.

cikos bildes ? - ejam pakaļ.

Ar maisiņiem līdz nummuriem. 2 stundas līmējam spiežam caurumus rakstam komentārus. Nogurums.

Tas viss sākumā atgādināja realitātes šovu "miljarda mantinieki", un mūsu uzdevums ir 24h laikā (pat mazāk) izveidot izstādi, pieejamu skatītājiem, interesantu, radošu, Tādu kādu no mums gaida.

Meitenes, kur karinam ?

Viss izdarīts, viss uzstutēts, tiek saņemtas pirmās atzinības, prieks, lepnums. Varētu kaut ko apēst, bet mērci taču taisa no gaļas ?!

Ventspilī veģetāriešiem dzīvot ir grūti, jo tiklīdz tu piekodini pie kartupeļiem nelikt klāt kotleti, bet tikai salātus, tā tu saņem prociju ar salātiem + kartupeļiem + gaļas mērci + sašutumu "Mērci taču taisa no gaļas !!!)

Vakars jauks, ļoti jauks. Kūciņas, vīns, 3  stāvs ar visiem foršajiem.

2.diena

vairāk vai mazāk vieglāka. nav vairs jāmeklē ne striķi ne foni. Šo to sabildējam

Kāda sieviete/māte grib mani izprecināt savam dēlam, uzbāzīgi jautājot manu nr. un vēl viskautko. iesmērēju epastu un tiku vaļā, māte gan priecīga.

viss jau būtu labi tikai nervi nespēj izturēt. Mans viedoklis tiek pamatīgi nesaprasts. rodas idejas par radošu nāvi atgriežoties viesnīcā.

3.diena

atpūta. Vēsums, bet miers.

Braucam mājās