Božena Chodunska

Rīta prieks, bērniņš uzdāvināja grāmatu... uz brīdi samulsu pie tulkojuma kvalitātes, bet tur, bet tur pievienota glīta burtnīciņa ar tekstu orģinālvalodā!! Biežāk lūdzu tā!

Atkarībā no tā, vai to ir viegli uztaisīt un vadīt, šis varētu būt the next big thing un riktīgi pamainīt, kā un kas notiek pasaulē pēc, teiksim, kādiem 15-20 gadiem:

Scientists at the Harvard John A. Paulson School of Engineering and Applied Sciences (SEAS) have developed a programmable metafluid with tunable springiness, optical properties, viscosity and even the ability to transition between a Newtonian and non-Newtonian fluid.

The first-of-its-kind metafluid uses a suspension of small, elastomer spheres — between 50 to 500 microns — that buckle under pressure, radically changing the characteristics of the fluid. The metafluid could be used in everything from hydraulic actuators to program robots, to intelligent shock absorbers that can dissipate energy depending on the intensity of the impact, to optical devices that can transition from clear to opaque.

https://scitechdaily.com/not-science-fiction-harvard-scientists-have-developed-an-intelligent-liquid/

Piefiksējot veselības kaites - biju uz trešo triecienviļņu terapiju plecam un kaut kādā neticamā kārtā tas tomēr palīdz, un vismaz naktīs vairs nav jāceļas no sāpēm.
Šodien noņēmu arī trīs dzimumzīmes. Špricīte, špricīte un hops - laimīgu taciņu.
Drīz braukšu uz Ameriku. Gribas.

DELFI: Pagājušajā nedēļā ekpolitiķis Aldis Gobzems savā baumu lapā lēsa, ka pēda piederot apbedīšanas biroja "Likteņsvece" īpašniecei Unai Auziņai. Pati Auziņa, "Delfi" uzrunāta, šīs spekulācijas nekomentēja vispār.

"Sniegi jau kusa,zālīte zēla
sasaucās putnu bari.
Zaļajā mežā sirsniņa mana
slavēja pavasari.

Piedz.:

Dziedāja dziesmas koki un zvēri, ūdeņi burbuļoja.
Atvērās ziedi, atvērās sirdis, debesis vīteroja."

šon pa ilgiem laikiem (tik ilgiem, ka es pat neatceros, kāds tags jāliek eckursiju postiem) beidzot kaut kur izbraucām. gribējās kaut kur, kur ir liela iespēja, ka neviena nebūs. tāpēc izvēlējāmies Cirgaļu iekšzemes kāpas. tur tiešām neviena nebija. nogājām ~10 km, lielākoties pa nelieliem meža celiņiem, daļu pa slapju zampu un mazu, mazu gabaliņu pa mežtaku (posmā Spicu tilts - Zaķi). maršrutu izdomājām uz vietas, sākot iet (un tāpēc dabūjām arī labi pabrist pa zampu, bet man patika). ejot dabā man gadās visādas reizes. mēdzu, piemēram, atrast visādus kaulus vai praktiski pilnas komplektācijas brieža skeletu vai retas sēnes, piemēram, koraļļu dižadateni. šoreiz bija kaku diena. manliekas, nekad neesmu vienā gājienā redzējusi tik daudz kaku. spriežot pēc kaku daudzuma, tur mīt milzīga staltbriežu un stirnu populācija. bet interesantākais laikam bija vilka kakas divās vietās - diezgan patālu viena no otras. vienā bija arī pēdas. LV vadošā vilku pētniece teica, ka visai drošticami, ka vilki. vēl bija medņu kakas, mežacūku kakas un tad vēl dažas kakas, kuras neatpazinu. brīvākā brīdī papētīšu. man bija aizdomas arī par lāča pēdām, bet ļoti neskaidras, gan jau wishful thinking.
par zvēru kakām
pēdu un kaku noteicējs
par vilku kakām
par medņiem un viņu kakām

pēc tam izmetām vēl līkumu līdz Kalamecu gravai. bijām tur jau bijuši vismaz vienu reizi (manliekas, ka divas), bet citā gadalaikā, kad tur ir maz ūdens. šobrīd bija daudz ūdens un daudz vizbulīšu un bija ļoti skaisti. līdz Markuzu gravai šoreiz bija slinkums iet, jo bijām jau piekusuši Cirgaļos.
pēc tam ilgi, pa diagonāli no Gaujienas uz Variņiem, caur Vidagu, braucām pa bezgalīgu un sūdīgu meža ceļu, lai paskatītos uz Vulfa medību pili/Lazdiņu pili, kuru Smiltenes pašvaldība aizlaidus pilnīgā postā. 10 gadus vecs raksts

jauns.lv: Agrākais degunlācītis nu godājams par Dienvidamerikas koati, jo koati ir šīs sugas iezemiešu lietotais nosaukums, kas aizgūts un izmantots arī vairākās citās valodās. Savukārt deminutīva izmantošana mainīta, lai neradītu apmeklētājiem familiāras asociācijas ar dzīvnieku.

At this point I'd figured out what you need to put in grant proposal to get the money. And that's what I did.

I applied for grants on research projects, because it was a way to make money, not because I thought it would leave an impact in the history of science.

It's not that what I did was somehow wrong. It was and still is, totally state of the art.

I did what I said I'd do in the proposal, I did the calculation, I wrote the papers, I wrote the reports, and the reports were approved. Normal academic procedure.

But I knew it was bullshit, just as most of the work in that area is currently bullshit and just as most of academic research that your taxes pay for is almost certainly bullshit.

The real problem I had, I think, is that I was bad at lying to myself.

Sabīne Hossenfeldere

Varbūt tiešām ir cilvēki, kuru bērnība ir bijusi tik piespiesti pareiza, pārkontrolēta un nolaizīta, ka vienīgais, kā viņi var sajusties kaut cik kā patstāvīgas būtnes, ir ar pašdestruktīvām darbībām.

no šodienas epastu sadžektiem: "The Reason You Can’t Meditate is the Same As Why You Remain Miserable"