Interesanti, ka tie sertificētie Jāņusieri, kurus gadījies nopirkt, (kulinārā mantojuma saglabāšana, Jāņusiera brends ar sertifikātu) izgadījās negaršīgi, cieti kā nodokļu inspektora sirds un ar mākslīgo krāsvielu, garšas ziņā no normāla mājas jāņusiera tālu kā līdz Mēnesim. Un bija šie mazcienījamie produkti Rankas un Jaunpils ražojumi. Ceru (bet ilūzijas neloloju), ka pārējie sertificētie tautas kulinārā mantojuma glabātāji nebūs tā sapisu... diskreditējuši cienījamo Jāņusiera vārdu.
Savukārt Latgales piensaimnieka Līgosiers (jo nav sertificēts saukties Kulinārā mantojuma vārdā) ir visnotaļ labs un stipri tuvojas tam, ko var sasiet mājās.
Vislabāko sieru taisa mana tante (un viņa arī ir no Latgales :))
Tas "cietums" ir gluži normāls, ja mājās gatavotu sieru patur neaprītu vairāk kā nedēļu, būs ļoti līdzīgs, vismaz mammas māsas Annas siers kādreiz bija ļoti līdzīgs šim (viņai šobrīd ir 89 gadi un sierus vairs netaisa). Mūsdienās, cik novērots, lielākā daļa "mājās gatavotu Jāņusieru" top 23.06. no rīta, bet vakarā tiek likti galdā, man personīgi tā šķiet zaimošana.