Es tikai nevaru nepieminēt, ka Parīzē man bija neskaitāmi sīki gadījumi, kur cilvēki vienkārši paši neaicināti pieteicās palīdzēt - atrast pareizo metro izeju vai pareizo biļesu kaees ieeju... vienkārši tāpat. no labas sirds. No kaut kādas tādas ieauzdzinātas pieklājības un labvēlības, un varbūt, man bail izteikties, cilvēcības. :
Comments
|
ka gribas čupoties, čomoties, nevis vairīties un noslēgties
|
Mani vienmēr pārsteidz, ka cilvēkiem tas šķiet pārsteidzoši :/
(Reply to this) (Thread)
Kad reiz piedāvājos palīdzēt kādam vīram, kurš būrās ap Rīgas karti, viņš uz mani paskatījās uz tā, ka pārgāja jel kāda vēlēšanās vēl kādreiz kādam kaut ko piedāvāt.