Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Mums bija naksnīgas Rīgas debesis, skeitparks, meža zemenītes, desmaizes un sarkanvīns :)

Ar to jau būtu bijis gana. Līdz mēs ieraudzījām aiz krūmiem vientuļi guļam vecu, noplukušu un dubļainu futbolbumbu. Tas nekas, ka vīns jau ribās.
35 minūtes un es sapratu, kā man pietrūkst. Tā adrenalīna, tā mērķtiecīgā agresijas izlietojuma, kad vari ielikt spēku ripā bumbā un arī kādam ribās. Damn it.

P.S. Futbolbumbai tagad ir jaunas mājas.

Es šodien pie kleitas uzvilku zeķbikses. Zeķbikses jūlijā. Un atdzesēta baltvīna vietā tiks dzerts viskijs (bet otrs izvēlējās karstu balzāmu, crazy shit).

Un vēl es šodien spontāni kritu apgrēcībā un, pussycat savaldzināta, (tikai nevienam nestāstiet, tikai nenosodiet, ja) iegādājos ( šādas )

"Dusmu dabiskais nolūks ir saglabāt kārtību sabiedrībā. Dziļš sašutums par to, ka kāds ir apzagts, piekauts vai kādam citādi nodarīts pāri, mudina cilvēkus rīkoties, lai novērstu šādus smagus pārkāpumus nākotnē. Bez dusmām mēs gan spētu sevi pienācīgi aizstāvēt, taču, visticamāk, nepūlētos aizsargāt kādu citu. Dusmas ir emocija, ko izraisa netaisnība pret pašu vai citu."
/Ā.Dž.Tverskis/

Ārā aptrakušas kaijas un aptrakuši Rajona īpatņi. Bļaustās i vieni, i otri. Miegs nevienā acī. Šādā vasaras naktī, neņemot vērā, ka ir darbadiena, būtu jānododas vīnam, dejām un sarunām par Būtisko. Iespējams, pat par Skaisto. Tas būtu hrestomātiski pareizi, bet negribas. Tā vietā es guļu atvērtām acīm, klausos klusumu sevī un klaigas Rajonā. Virs skursteņiem iet pelēki, dūmakaini mākoņi.

Nodzisa gaismas. Gaidām sauli un jaunu dienu. Ir 1.jūlijs.

Sapisti cilvēki, sapistas dzīves. True Detective 2 būs labs.

Nick Cave & Warren Ellis - All The Gold In California

Nezinu, kā tas ir iespējams, bet es nogulēju 12 stundas. No sešiem līdz sešiem. Labrīt.

Mums ir studente Laura Palmer!

How cool and creepy is that??!! :))