Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Es, goda vārds, nesaprotu, no kurienes rodas absurda doma, ka pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā tiek veiktas, kādam kaut ko mēģinot "iestāstīt". Tavuprāt gājēju + atbalstītāju vs protestētāju proporcija praidā pēdējos 10 gados ir tik ļoti mainījusies, jo kādam mēģināja kaut ko "iestāstīt"? Vai, piem., Apeirons (starp citu, invalīdu un viņu draugu apvienība) mēģina sabiedrībai "iestāstīt"?

Patiesi priecājos, ka esi lietas kursā par Apeironu, bet uzsvars bija uz "draugu", nevis uz to, ka par tādu varētu nezināt.
Bet par pārējo lūgšu izmantot tomēr veselo saprātu, zināšanu bagāžu utt., jo man negribētos pieņemt, ka nespēj izkāpt no rāmja "sabiedrības izglītošana, mainīšana notiek caur pastāstīšanu, iestāstīšanu". Grūti iztēloties kādu geju nīdēju, kurš pārtaptu par viņu atbalstītāju, jo viņam kāds, lūk, pateica / iestāstīja (kā vispār, diez, iestāstīšana iecietības un tolerances veicināšanā darbojas?), ka geji vispār ir ok.

kad cilvēks saprot ka pats ir gejs, un tas viss ir bijis tikai viņa naids pret sevi, un pilnīgi nevajadzīgs.

Jā, ir. Kad cilvēks ir nonācis dzīvē situācijā, kad saprot, ka viņa viens no labākajiem draugiem ir gejs vai kad saprot, ka tie čaļi, pie kuriem viņš nupat ir ievācies, bet iet citur nav opcija, ir ļoti labi cilvēki. Un, jā, protams, tas prasa gana spēcīgu cilvēku, kurš vēlas ar sevi strādāt. Tas daudz plašākā'un ilglaicīgākā mērogā nozīmē būvēt arī izglītības sistēmu tādu, kurā tiek max atbalstīts tas, ka cilvēks strādā pats un strādā arī pats ar sevi. Ne visiem, bet daudziem tas var nozīmēt ko izšķirošu.

mani interesē, kā tieši Tu definē "iestāstīšanu". vai Tev vienkārši viss, kas saistīts ar informācijas pieejamības veicināšanu, ir iestāstīšana? (pilnīgi nopietns jautājums, ir svarīgi vienoties par valodas lietojumu)

un man arī liekas, ka lielākā daļa pārmaiņu patiešām notiek nevis iestāstot (tādā veidā, kā es saprotu iestāstīšanu), bet "ierādot": pirmkārt, rīkojoties pašam tādos veidos, kādos gribētu, lai darbojas sabiedrība, otrkārt, pozitīvi novērtējot jebkādu citu cilvēku virzību uz rīcību vēlamajos veidos (un šis ir daudz svarīgāk, nekā vienkārši nosodīt nevēlamo), treškārt, veidojot situācijas, kur cilvēkam ir pamats, iespēja un motivācija rīkoties vēlamajā veidā un saņemt par to pozitīvu reakciju. (protams, vienkāršoti, salīdzinot ar realitāti, protams, nestrādā ātri, protams, noteikti vēl miljons citu elementu, kas jāņem vērā un ko neiztirzāju)