Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Patiesi priecājos, ka esi lietas kursā par Apeironu, bet uzsvars bija uz "draugu", nevis uz to, ka par tādu varētu nezināt.
Bet par pārējo lūgšu izmantot tomēr veselo saprātu, zināšanu bagāžu utt., jo man negribētos pieņemt, ka nespēj izkāpt no rāmja "sabiedrības izglītošana, mainīšana notiek caur pastāstīšanu, iestāstīšanu". Grūti iztēloties kādu geju nīdēju, kurš pārtaptu par viņu atbalstītāju, jo viņam kāds, lūk, pateica / iestāstīja (kā vispār, diez, iestāstīšana iecietības un tolerances veicināšanā darbojas?), ka geji vispār ir ok.

kad cilvēks saprot ka pats ir gejs, un tas viss ir bijis tikai viņa naids pret sevi, un pilnīgi nevajadzīgs.

Jā, ir. Kad cilvēks ir nonācis dzīvē situācijā, kad saprot, ka viņa viens no labākajiem draugiem ir gejs vai kad saprot, ka tie čaļi, pie kuriem viņš nupat ir ievācies, bet iet citur nav opcija, ir ļoti labi cilvēki. Un, jā, protams, tas prasa gana spēcīgu cilvēku, kurš vēlas ar sevi strādāt. Tas daudz plašākā'un ilglaicīgākā mērogā nozīmē būvēt arī izglītības sistēmu tādu, kurā tiek max atbalstīts tas, ka cilvēks strādā pats un strādā arī pats ar sevi. Ne visiem, bet daudziem tas var nozīmēt ko izšķirošu.