Kliistot pa kapiem, nejaushi atradu sev jaunu miiljaako kapa plaaksni. Pavisam veca, apaugusi ar suunaam un kjeerpjiem, nodrupushaam malaam.. Bet pashaa augshaa atteelots raudoshs engjelis ar nolaistiem spaarniem. Vakar vakaraa tur atgriezos ar stikla lausku... Notiiriiju kjeerpjus un suunas, noslauciiju nost smiltis. Iegriezu sev rokaa un uzpilinaaju asinis uz engjelja. Izsmeereeju taas pa visu atteelu un engjelja spaarni sakusteejaas..
Pakaveejos veel mirkliiti, tad pagriezos, lai dotos prom un attapos aci pret aci ar kaadu vecu tanti, kas laikam bija atnaakusi, lai uzkoptu kapus. Vinja gaidiija, kad es ieshu prom, bet vispaar izskatiijaas manaami apmulsusi. Paskatiijos vinjai tieshi aciis, paceelu sagriezto roku pie mutes un kaartiigi nolaiziiju. Laikam skats bija visai iespaidiigs, jo asinis bija noteceejushas liidz pat elkonim. Tante nobaaleeja un aizgaaja, droshi vien nobijaas no mana tumshaa speeka...
Riit tur atkal atgrieziishos, shoreiz ar saviem draugiem, viens no kuriem taisa krucifiksus- dazhus paardoshanai, dazhus taapeec, lai vienkaarhi sadedzinaatu.. Es juutu, ka mans akmens engjelis mani sauc. Vinjsh ilgojas sveetiitu rakstu un simbolu pelnu un asinju.