Viens autors (Steven Goldberg) raksta, ka visas sabiedrības ir bijušas patriarhālas tajā ziņā, ka vīrieši vienmēr ir bijuši vairākumā dažādās vadošajās varas pozīcijās politikā, biznesā un reliģiskajās organizācijās. To viņš skaidro bioloģiski - ar testosteronu un šis bioloģiskais skaidrojums viņu vedina domāt, ka tas nozīmē, ka arī nākotnē visas sabiedrības būs patriarhālas, jo hormonālās ietekmes sekas sociālajā sfērā ir neizbēgamas. Viņš neapgalvo, ka bioloģija patriarhālismu attaisno vai ir vēlama vai ka kāds dzimums ir labāks, viņš nesaka, ka sieviešu līderes nav iespējamas, bet gan, ka bioloģija garantē to, ka vairākums līderu būs vīrieši.

Tad tālāk viņa apgalvojumus analizē cits filozofs (Alex Byrne), kurš secina, ka var izšķirt 2 veida patriarhātus: strukturālo un de facto. Strukturālajā patriarhātā ir likumi un paražas, kas nodrošina to, lai vadošās pozīcijas aizpildītu vīrieši. Piemēram, pirms Pirmā pasaules kara beigām UK sievietes nedrīkstēja būt deputātes parlamentā. Tātad, politiski tolaik UK valdīja strukturālais patriarhālisms, bet šodien vairs ne. Citur tā nav, piemēram, neskatoties uz dažādām pēdējos gados veiktajām izmaiņām, Saūda Arābija joprojām ir absolūta vīriešu monarhija.

De facto patriarhāta rezultāts ir līdzīgs - vīrieši dominē varas pozīcijās, taču nevis tādēļ, ka to diktētu likumi vai paražas. UK trešadaļa parlamentāriešu ir sievietes, lai gan divas trešdaļas nešķiet dikti liels pārsvars - ja to dāsni nosauc par vairākumu, tad var sacīt, ka vismaz politikas sfērā UK šobrīd ir de facto patriarhāts.

Pēc viena autora domām, lai arī kā sabiedrība mēģinātu to labot, iznākums vienalga būs patriarhāls. Otrs autors min dažus piemērus no vēstures par matriarhālajām sabiedrībām, bet min, ka tie piemēri nav diezin ko spēcīgi un visai maz runā pretī patriarālisma universālajai dabai, taču attiecībā uz mūsdienām viņš min, piemēram, Somiju, kur 2019. gadā galvenās varas pozīcijas valdībā ieņēma sievietes - to nekādi nevar saukt par patriarhālu iznākumu. Taču turpat arī viņš min, ka Somijā sievietes CEO amatos ir mazāk par 10%. Beigu beigās viņš (Alex Byrne) secina, ka patriarhāts nav neizbēgams, bet seksuālā nevienlīdzība gan ir. Es sliecos piekrist.