Naktī no ceturtdienas uz piektdienu es un vēl vairāk kā 600 cilvēku twiter space tiešsaistē gaidījām spriedumu Tickle vs Giggle lietā.

Īsumā: Sall Grover ir austrāliete, kura reiz devās uz Ameriku kļūt par scenāristi. Šajā procesā viņai nācās saskarties ar dažādiem ļoti nepatīkamiem tipiem un viņai trūka tuvu sieviešu kompānijas. Viņa domāja par to, ka būtu labi, ja sievietēm būtu tāds kā tīkls, kurā viņas varētu brīdināt viena otru par nepatīkamajiem tipiem, kā arī visādi citādi viena otru atbalstīt. Tā viņai radās ideja par tikai sievietēm domātu aplikāciju Giggle, kuru viņai arī izdevās izveidot un palaist, izmanojot AI programmu, kas skanējot sejas pantus kontrolēja, lai aplikācijā tiktu ielaistas tikai sievietes. AI nebija pārāk drakonisks, lai drīzāk netiktu atteikts nevienai sievietei un, ja kāds vīrietis tiek iekšā, viņu izmest pēc tam. Iekšā gribēja tikt ļoti daudz vīriešu. Lielākai daļai tas neizdevās un tas viņus ļoti sadusmoja, viņi atstāja briesmīgas atsauksmes un lika vienu zvaigzni. Vienu no tiem, kuram izdevās tikt iekšā, kurš sauc sevi par Tickle, Grovere pēc tam izmeta laukā un to viņš nevarēja pārdzīvot. Viņš Groverei rakstīja epastus un zvanīja un nelika viņu mierā. Beigu beigās viņš Groveri iesūdzēja tiesā. Tātad: tiesas lēmums būtībā bija par to vai Grovere, kas radījusi savu personīgo sievietēm domāto aplikāciju, drīkst teikt vīriešiem "Nē".

Starp tiem ar ko kopā tiešsaistē gaidīju tiesas lēmumu, bija arī juristi, kuri skaidroja dažādus lietas aspektus un izteica minējumus - tie nebija diez ko optimistiski. Laikā, kad tika lasīts spriedums viens no viņiem nebija atslēdzis savu mikrofonu un mirklī, kad tiesnesis minēja vārdus 'transgender' un 'cisgender' fonā bija dzirdams jurista 'fuuuuuuck...'. Tajā brīdī visiem klausītājiem tiesas lēmums kļuva skaidrs.

Tā tomēr, izrādās, nav gluži tiesneša vaina. Kā problēmas sakni var minēt to, ka aptuveni pirms 10 gadiem Austrālijas premjerministre ievietoja juridiskajā sistēma jēdzienu 'dzimtes identitāte' un nolēma, ka dzimumu definēt nevajag. Un tagad šīs valsts likumdošanā nav nekā, kas norādītu, ka sievietes ir atsevišķa bioloģiska kategorija. Lai cik reižu dažādi jaunās sekulārās reliģijas adepti teiktu, ka dzimte un dzimums nav viens un tas pats, ir noticis tieši pretējais, dzimte ir aizstājusi dzimumu. Tickle ir dokuments, kurā ir rakstīts, ka viņš ir sieviete. Kā viņš var būt sieviete? Jo viņam ir 'sieviešu dzimtes identitāte' un likumā nav nekādas atšķirības starp šo rugājiem noaugušo būtni un Groveri. Tiesnesis lēma, ka Tickle esot diskriminēts, jo Grovere neesot saskatījusi atšķirību starp cis-vīrieti un trans-sievieti. Un kā gan lai kāda sieviete varētu atšķirt, vai vīrietis kleitā tiešām domā, ka ir sieviete, vai tikai izliekas? Galējā autoritāte šajā gadījumā ir pats vīrietis un, kā redzams, ja vīrietis saka, ka viņš ir sieviete, bet sieviete saka, ka viņš nav, tad sabiedrība ticēs pirmajam, tādejādi norādot, ka ļoti labi zina, kurš no viņiem ir kurš.

Grovere neļāva viņam lietot aplikāciju viņa dzimuma, nevis dzimtes dēļ, taču tiesnesis lēma savādāk, visu analizējot no metafiziskās dzimtes perspektīvas. Viņš savā valodā, kā jau minēju, lietoja ideoloģisko žargonu, kuram ārpus šī rāmja nav nekādas realitātes, kā arī viņs teica, ka dzimumu varot mainīt. Fikcija uz fikcijas. Tika lemts, ka Groverei būs viņam jāmaksā 10 000 + tiesas izdevumi, bet nevajadzēšot atvainoties. Tickle pēc tiesas lēmumuma bija saviļņots un sacīja, ka Grovere esot viņam nozagusi 3 gadus no viņa dzīves. Te jāpiebilst, ka šajos 3 gados viņš viņu nelika mierā, iesūdzēja tiesā, likvidēja viņas aplikāciju un tas viss notika laikā, kad Grovere kļuva par mammu.

Šī lieta labi parāda, cik bīstama ir visa dzimtes jēdziena radītā putra un cik svarīgi ir ne par matu tai nepiekāpties un nelietot šīs ideoloģijas leksiku. Valoda samulsina tik tālu, ka vīrietis tiek atzīts nevis par to, kas viņš ir - par vīrieti, kurš sevi uzskata par sievieti, bet gan viņš ar pašdeklarācijas un papīra palīdzību tiek padarīts par vienu no sievietēm, kas viņš nav un nevar būt.

Vēl pēdējais, ko gribu te pieminēt ir cilvēktiesību organizācija Amnesty International, kura pēdējā laikā šad un tad visai 'amzianti' uzpeld. Amnesty International cīnās par to, lai visas, bet jo īpaši nabadzīgas sievietes legāli drīkstētu seksuāli apkalpot vīriešus. Jo tieši tas nabadzīgām sievietēm ir vajadzīgs (ne ēdiens mutē, bet loceklis, piedodiet). Kā arī pirms dažām nedēļām UK protestos viens leiboristu partijas biedrs pūlī teica runu, ka tiem briesmoņiem (angļiem, kuri nevēlas nekontrolētu nelegālo masveida imigrāciju) visiem esot jāpārgriež rīkles. Šis kungs pēc tam tika arestēts, bet, kas man iespiedās atmiņā - viņam blakus stāvēja divas dāmas no Amnesty International un brīdī, kad viņš runāja par rīkļu pārgriešanu, viņas smaidīja un sajūsmināti sita plaukstiņas. Un tad vakar šī organizācija izteica savu gandarījumu par Tickle vs Giggle lietas iznākumu. Tas tiešām ir liels sasniegums - ka sieviete nedrīkst vīrietim pateikt 'Nē' un šajā gadījumā upuris ir nevis viņa - ar zaudēto, pašizveidoto aplikāciju, naudas sodu un to, ka viņai jātic, ka dzimumu nosaka kaut kāda mistiska dzimtes identitāte, bet gan vīrietis, kura delūzijām ir jāpakļaujas visām sievietēm Austrālijā.