Viena no tukšākajām frāzēm, kas bieži tiek lietota dažādu sociālpolitisko vēsmu aprakstīšanai ir "tide is turning". Pirmo reizi izlasot šo frāzi diskusijā es savā naivumā nopriecājos: vai, skat cik labi. Tad vēlāk, lasot vairakus gadus vecu rakstu atklājās, ka jau tad pirms gadiem par to pašu tēmu tika sacīts "tide is turning". Pamazām, laikam ejot, ievēroju, ka tide is turning pilnīgi visapkārt - no jebkādas pozīcijas un jebkurā virzienā - griežas šurpu, griežas turpu un nepārtraukti. Tiek izteikts brīdinājums oponentam - ka "tide is turning", vai tad viņš to neredz un, ja vēl neredz, tad tūlīt ieraudzīs. Tiek izteikta cerība un mierinājums domu biedriem, ka "tide is turning" - to varot jau pamanīt un sajust. Varbūt uzskatu paudēji ir kā jūrās mītoši zvēri, kuri visi jūt paisumu un bēgumu, kas viņus nes, jūt, ka atrodas kustībā un viņiem ir taisnība, jo patiesi ūdens viņus šūpo šurpu turpu. Un katrs cer, ka viņu aizšūpos tieši tur, kur visam, viņaprāt, ir jāaizšūojas, bet izrādās, ka tas nekad nepienāk un ir tikai mūžīgā šūpošanās.