Manī beidzot ir ienākusi pavasara sajūta! Visu laiku smaidu, kaut ko dungoju pie sevis, jūtos lieliski un pilnīgi gribas lekt gaisā no priekiem neskatoties uz to, ka tam visam nav nekāda iemesla! :D
Un rīt pēdējais eksāmens un tad pavasara sesijai - atā, atā un sveika prakse + studijdarbs. Ai, es sodien jūtos tik labi, ka pat varētu uzmest vēlvienu ritentiņu Turības zālienā ^^

Es esmu vienkārši saslimusi ar šo dziesmu ^^

Gaidu, kad novilksies SIMS un sāktu pamazām strādāt ar studijdarbu.
Kurš gan to būtu domājis, ka vienos naktī man uznāks lielā iedvesma? :)

šodien ar kursa biedreni aizbraucām uz Dailes teātri. Tur amatierteātriem bija gada balva. Tas pats pasākums, kurā es pagāšgad piedalījusies ar Smiltenes teātri. Satiku arī Imi. un jā, baigi noaudzis. izskatījās arī tāds bišķiņ samulsis, kad ar mani runājās, bet tā feini :) Priecājos, ka nepaliku kojās, bet aizbraucu uz teātri. Vismaz kaut kas jauns. Un nemaz nezināju, ka mans kursa biedrs arī spēlē teātri. Nenosmieties par viņu :D

no rīta domāju, ka mani šodienas labākie draugi būs siļķīte un ūdens. to visu nomainija krievijas siers uz dzeramais zemeņu jogurts :D

Ja rītdien es joprojām jutīsos tik pat sūdīgi kā šobrīd, tad es apņemos 5dien aiziet pie ārsta. Kaut kā jamēģina sevi piespiest, jo pastrādāt šitādā puņķainā-šķaudošā-kaklusāpošā stāvoklī ir diezgan pagrūti. Ja tā visa rezultātā man nebūtu dulla galva, nu tad es nesūdzētos un neapņemtos beidzot aiziet pie dakteronkuļa.
Kāpēc katru gadu, tieši šajos datumos man ir jāsaķer šitas viss briesmojums?!
Mana vadītāja pat sasmējās dzirdot manu balsi pa telefonu. Forši. Labi, ka man vēl IR balss salīdzinājumā ar manu kursa biedreni :D

yē, yē, yēee... redzēju pirmo taurentiņu. Dzeltenu, tātad man būs dzeltena vasara - saulaina! ^^
Pagāšgad pirmo laikam redzēju raibu un vasara bija arī tāda paraiba (giggle)

Vajadzēja vakar kopā ar šampi nopirkt ūdeni.
Negribu runāt par vakardienu, tik tiešām negribu.

Nezinu kapēc, bet šodien smaidu 2x vairāk!!! ^^
Jūtat kā ārā smaržo pavasaris?! Es Jāāā!!!! ^^

Man šķiet, ka es veselu mūžību neesmu bijusi Cibā, acīmredzot nav bijusi vajadzība un vispār nav bijis laika! Beidzot atkal esmu mājās. Man ir hornisks māju trūkums. Rīga man ir līdz aknām, goda vārds! Gribas mieru, kas te valda. Pietrūkst tas viss.
Bet nu šodien mammas korim jubilejas koncerts. Balle arī būs. No sākuma es pretojos, jo negribēju ne uz kādu balli iet. Man riebjas tās sajūtas, kādas mani tur pārņem - visi tur ir pa pārīšiem a es sēžu malā un tēloju, ka viss ir kārtībā. Tieši tādēļ man nepatīk balles, jo tās ir domātas pāriem. Bet nu beigās mamma mani pierunāja uz viņu aiziet. Cerams, ka nenožēlošu. Patiesībā man ir ļoti daudz kas jādara - jāuzraksta viens referāts un brālis grib, lai palīdzu ar biznesa ideju. Nu nekas, centīšos atpūsties no tā visa..

Patiesībā man jau sen vajadzētu atrasties gultā un jau sapņot kārtējo sapni. Bet nē, šoreiz ir savādāk. Biju Mārupes kultūras namā uz balli. Uz tādu balli, kādas parasti notiek arī Smiltenē, ar galdiņiem, foršu mūziku, dziesmām, kuras neļauj sēdēt malā un tamlīdzīgi. Mēs tur bijām ar savu kompāniju no pašpārvaldes, pārsvarā tie, kuri pa dienu piedalījās JPSa organizēšanā. Izdejojos pietiekami, pacēlu sev nedaudz pašapziņu, protams, paspēju arī paskumt un sapratu, ka gribu vienu lietu sevī mainīt. Lietu, kuru ir visgrūtāk mainīt, nesākšu čīkstēt, nepatīk man tā darīt :D Un vispār, pēdējais partneris ar kuru dejojuju ir 16gadus vecāks par mani. šis tik tur ar mani dejo un runājas un saka aptuveni tā - tevi vajadzētu nedaudz pieķūnēt un tev visi skrietu pakaļ. Nesapratu ko tur īsti vajag vēl ķūnēt, jo man nepatīk tur nekāda kruzuļi, vizuļi utml. Bet nu pašapziņa vismaz atkal nedaudz paaugstinājās. Bet nu uz tādām ballēm jāiet tad, ja tur jau ir sarunāts partneris, kurš dancinās, savādām ir vientulīgi jāsēž pie galda un jāklausās dziesma, kura skanēja pirmā skūpsta laikā :D

šodien piepalīdzēju saviem kolēģiem JPSā (Jauno Profesionāļu Skola) un es sapratu, ka vienkārši mīlu savu skolu. Neskatoties uz to, ka šis pasākums tie rīkots skolniekiem, jaunajiem studentiem arī es guvu pozitīvas emocijas tajā brīdī, kad jaunajiem lika nosaukt vienu no savām atziņām, ko šodien viņš ir guvis. No sākuma viņi kaut kā īpaši nevēlējās celties un runāt, bet tad aizgāja aizvien vairāk un vairāk! Un tie smaidi, smiekli, pateicības. Nu tik forši! Man pašai aizķērās viena meitenes atziņa - Tev ir sevi jāparāda, Tev ir jāiet un jāpaņem tas, kas ir Tavs! Es domāju, ka šis būs man jaunais moto, pēc kā vadīties dzīvē. Reizēm, kad man šķiet, ka dzīve tūlīt beigsies, kad gribas, lai zeme atveras un mani aprij, man vajag kādu, kas mani uzmundrinātu, uzsistu pa plecu. Tieši šī ir mana visvājākā vieta, ka es pati sevi nevaru uzmundrināt un iedrošināt. Tam man vajag vēl kādu, kas pateiktu kaut ko foršu, kas mani pārliecinātu. Es domāju, ka šis teiciens kādu laiku man atgādinās to, ko es vēlos un spēs mani motivēt doties dzīvē uz priekšu!
Labi, varbūt tai JPSā no organizatoriskās puses skatoties tur ir daudz tādi ķieģelīši, kuri drīz izkritīs laukā no sienas, bet nu tie stabilākie, kas to visu sienu tur ir paši foršākie un tie ir mani draugi, mana dzīve, mana ikdiena bez kuras es nespētu dzīvot. Un šī nav pirmā reize, kad es apzinos, ka tieši viņi veido manu dzīvi krāsaināku, laimīgāku, foršāku. Es vienkārši esmu neizsakāmi laimīga par visu to, ko šodien piedzīvoju.
Un vakarā - Mārupes kultūrsnam, saturies! :D

Cibā labu laiku neesmu ienākusi, rakstijusi arī ilgi neko neesmu. Pārāk daudz darba visur. Gribas tādu brīvdienu kā reiz pagāšgad pavasarī, kad ar kursa biedreni aizbraucām uz jūru. Tur bija daudz sniega, kaut ielās viss jau sen bija nokusis. Taisījām debīlas bildes un vienkārši smējāmies, dziedājām un ālējāmies. Tas bija super! Un vispār tajā dienā man zvanīja no manas tagadējās darba vietas un aicināja uz darba interviju! Vispār man beidzot ir apnicis sniegs. Nespēju sagaidīt zaļo zālīti, pavasara puķes, putnu čalas, smaidīgākus un brīvāk ģērbušos cilvēkus. Bāc, man vajag atvaļinājumu. Točna jūlijā būs jāaizbrauc uz Eiropas lejasgalu..

Ejot uz mājām iegāju pa ceļam Rimītī, jo sagribējāš kkādus bulciņas, kūciņas. Nopirku veselas trīs - Vecrīgu, Operu un kkādu ar iebiezinoāto pienu. Piebeidzu Vecrīgu, Operai paliku vidū un sapratu, ka baigi trekni.. tālāk grūti tikt :S :D

Mani kaut kas slāpē. Gribas uzrakstīt kaut ko sirdi plosošu, bet mani pirksti uz klaviatūras nespēj atrast pareizos taustiņos, lai veidotu pareizos vārdus.

Bijām vakar ar dāmām Erotā. Iepriekšējā dienā, kad netā skatījos to visu kas tur būs, godīgi sakot man tad jau nositās tā lielā vēlme uz turieni doties. Turp mani vilināja tikai vairs interese. Nu neko, pirms tam neliela meiteņu ballīte, lai iesildītos, bet es ne mata neiesildījos :D vismaz tad man tai ķīpsalā būtu jautrāk :D Pēc tam visas ar taksi devāmies uz ķīpsalu. Jau pie ieejas izvērtās interesantas(pozitīvā nozīmē) sarunas ar apsargiem, jo viņiem iekrita acīs viena no mums :D nodevām mētelīšus, bišķiņ sabrēcos un garderobistiem par to, ka šie iekasē 0.50sant. par to, ka es gribu pakarināt savu jaku (es šo nemūžam nesapratīšu) un tad jau devāmies baudīt visu, kas baudām. Godīgi sakot, ja es būtu pirkusi biļeti pati par savu naudu tad būtu vnk FAIL! Pilnīgi nekā interesanta tur nebija. Tas Erotiskais Teātris nu vispār.. Es no teātriem tik tiešām kaut ko saprotu un domu ātri vien uztveru, bet tur vispar.. uztvēru labi ja kādus 35%! ā un tur tā stāvot un skatoties uz to sviestu mēs ar draudzeni secinājām, ka uz šo vakaru labāk nomainīsim vārdu un orientāciju. Nebiju gaidījusi, ka man tur kāds brutāli iegrābsies dibenā, piedāvās kokteiļus un piedāvās iet kopā nobildēties utt Visvairāk kas man no tā visa patika, protams, bija četru lietuviešu šovs. Nu augumi viņiem bija dikti skaisti, nebija pat pārkačāti! Tādi smuki, viegli brūnīgi un tās muguras aaah.. man tik tiešām no visa vīriešu ķermeņa vislabāk patīk muguras, pilnīgi gribas pārlaist ar nadziņiem pāri :D ā es laikam vēl neko neesmu pateikusi par Erota sievietēm nu tad tā. Ja kādai bija smuks augums, tad seja nebija smuka, ja smuka seja, tad ir celulīts, riepa, bezgaumīgs tetovējums utml.
un vēl es domāju, ka pa to visu ķīpsalu klīdīs kaut kādi puspliki cilvēki. Dažas bija, bet nu atkal nesmukas. Mēs pat bijām daudzreiz skaistākas par tām sievietēm uz skatuves. ā kas vēl man tur patika. Tās brazīļu pornozvaigznes šovs bija ņirdzīgs, vot tur varēja uzjautrināties :D

Sēžu istabiņas virtuves galā pie galda, dzeru karstu buljonu, klausos Yirumas mūziku un puņķojos. Ik pa brīdim mutē iemetu kādu ledeni saldākai dzīvei un ik pēc kādām 10min domāju, ka prātīgāk būtu iet gulēt, jo es jūtos vienkārši drausmīgi. Pavasara baciļi sāk mani pamazām apsēst uzsūtot vistrakāko no visām temperatūrām. Lai gan viņa ir maziņa, bet viņa man nenormāli bojā dzīvi. Pilnīgi gribas atvērt otrā stāva logu un izlekt tieši lielajā kupenā iekšā, lai uz brīdi nedaudz atdzistu.
Rīt pirms došanās uz "Erotu" būs jāsadzeras dažādi Coldreksi un Teraflui, lai varētu ballēties. Uhh.. būs vien jādodas čučēt, nemocīšu sevi

šodien kolēģei bija pēdējā darba diena. Uzdāvināju mazu lācīti, mazajam tā būšot pirmā rotaļlieta. Patiesībā man pilnīgi neticās, ka viņa te vairs nestrādās. Bet nu man visvairāk interesē, kurš nāks viņas vietā un mūs vadīs. Es neticu tam, ka mani varētu paaugstināt amatā. Es parasti kaut kā jūtum kas notiks drīzumā, kas šeit aptuveni varētu strādāt utt. Man neliekas, ka mani varētu paaugstināt. Marta sākums būs interesants.
ā un vakar es biju Metro. Sen nebiju bijusi un man sen nebija bijis tik sūdīgi nākamjā dienā un galvenais, ka pārējām meitenēm arī. Nu pilnīgi liekas, ka kāds tajā glāzē bija kaut ko iebēris. Stulbie ārzemnieki :D Visu pirmo lekciju trinos un sūdzējos, ka man nāk miegs, sāp galva un nav labi. Un galvenais, ka tikai no divām glāzēm alus! Nu ok, bija arī puse no trešās ko uzsauca mums tie ārzemnieki, bet es neko daudz no tās glāzes neizdzēru, negribējās.

šodien man iesākās pavisam smuki. Ar zvanu no policijas iecirkņa. Pēc kādām divām stundām pati atrados jau tur un runājos ar policistēm. Izrādās, ka mans iesniegums Smiltenē par nozagtajiem dokumentiem nebija pilnīgs, tāpēc šie mani arī gribēja satikt. Nu neko, uzrakstiju kārtīgu iesniegumu un beidzot nobloķēja manas tiesības. Tagad tuvāko dienu laikā jāiet uz CSDD atjaunot.
Rītdiena man būs diezgan patraka diena. No rīta lekcijas, tad pāris stundas pagulēšu un tad vakarā ap pus20.00 došos uz veikalu, lai veiktu atkārtotu nakts inventūru. Cerams, ka mēs līdz 04.00 tiksim kārtībā, jo ilgāk Plazā mēs vnk nevarēsim atrasties. Uhh.. rīt būs jāņem daudz, daudz, ļoooti daaaudz kafiajs līdz uz darbu

Strādāju un klausos, ka pie informācijas centra dzied Kalniņa gospeļa koris "Nobody loves you", jā, diena ir izdevusies