Cibā labu laiku neesmu ienākusi, rakstijusi arī ilgi neko neesmu. Pārāk daudz darba visur. Gribas tādu brīvdienu kā reiz pagāšgad pavasarī, kad ar kursa biedreni aizbraucām uz jūru. Tur bija daudz sniega, kaut ielās viss jau sen bija nokusis. Taisījām debīlas bildes un vienkārši smējāmies, dziedājām un ālējāmies. Tas bija super! Un vispār tajā dienā man zvanīja no manas tagadējās darba vietas un aicināja uz darba interviju! Vispār man beidzot ir apnicis sniegs. Nespēju sagaidīt zaļo zālīti, pavasara puķes, putnu čalas, smaidīgākus un brīvāk ģērbušos cilvēkus. Bāc, man vajag atvaļinājumu. Točna jūlijā būs jāaizbrauc uz Eiropas lejasgalu..