Kopš es pārvācos dzīvot uz šo valsti, man teju pēc mēneša uzrodas kaut kāda Tizla Boļačka. Tad man mati sāk pastiprināti krist laukā un nelīdz nedz antibiotiku kurss, nedz hormontablešu kurss, nezinu, smieties man tagad vai raudāt (vienīgais pozitīvais fakts šajā situācijā ir tas, ka es beidzot atradu savu šampūnu/kondicionieri un sāku taisīt vecmāmiņrecepšu maskas, kuras palīdz). Tad atkal āda, parādās kaut kādas tizlas pumpas (te atkal jāsaka paldies Clinique, kur es biju agrāk, nezinu). Nupat tas bija kuņģis (da ko tur, vēl joprojām ir), aizgāju pie ārstes, man uztaisīja hrenovo ultrasonogrāfiju, kur nevarēja noteikt, kas man ar barības sistēmu, "taču aknas, nieres un urīnpūslis ir vislabākajā kārtībā". Labi, vismaz, ka tā. Un tagad atgriezās tā lielākā bērnības kaite - Tante Alerģija. Pamodos 2 naktī no tādas viegli astmātiskas sajūtas, pienācu pie spoguļa - a tur man pretī veras meitene ar viegli uzpampušu seju un lūpām kā pašai Andželīnai. Pēcāk ķermenis pārklājās ar lieliem, sarkaniem un niezošiem plankumiem. Draugs šokā, jāsauc ātrie, es saku, ka nē, ejam gulēt. Tad nu es pamodos, lūpas joprojām kā Andželīnai, pleķi, paldies Dievam, pazuduši, bet pie ārsta jāiet. Karoče, pizdec man, dārgie draudziņi! Vai nu es ēdu kaut kādus sūdus, vai dzeru viņu sūdīgo ūdeni (un ūdens te ir pats sliktākais Eiropā, tāpēc mana nauda aiziet uz neskaitāmajām Evian pudelēm), vai ar nerviem man problēmas. Es jums saku, nākamnedēļ pie ķīniešiem, lai man viņi sasprauž adatas visos galos, antibiotikas dzert es nevaru un Īrijas medicīnas sistēmai uzticēties ne tik.