tādi pīrādziņi
Uz šīs salas laikam viss notiek otrādāk. Gandrīz nedēļu atpakaļ ir sācies siltais periods, mana mamā sauļojas terasē un krāso savas rozā hortenzijas zilas (jo zilās ir viskrutākās), knipsē tās un liek bildes odnoklassniki.ru grupas "Cveti imigracii" galerijās (jā, tas, protams, ir lol, turklāt tā grupa ir domāta visām tām daiļajām krievu sievietēm, kas saprecējušās ar ārzemniekiem un aizbrauca aizjūrās vai arī vienkārši tur dzīvo - kulinārija, dārzkopība, literatūra un cits jautro pēc-piecdesmit sieviešu bulšits).
Papā, savukārt, ir Latvijā pie omītes, kurai no lielajiem stresiem, ka mūrnieki (viņai lauku mājā jāpārbūvē krāsns) atbrauca nedēļu ātrāk nekā plānots, noticis išēmiskais insults. Šorīt stāstīju viņai klausulē, lai nedomā mirt, kamēr neapprecos (un kad tas vēl notiks...!), parunāt viņa nevar, tāpēc klausules galā bija klusums. Vispār es cenšos par to nedomāt, jo vienu omīti es jau pazaudēju, un šī ir mans pēdējais vecvecāks, ārkātīgi gaišs un labsirdīgs cilvēks.
Bet lai pabeigtu uz priecīgākas nots, sūtu muzikālo sveicienu. Pie mums ir karsti, pie jums - auksti (bet toties cik ilgi jums bija karsti!!!)
boat club - memories