09:00 - impērijas un paļaušanās
Tālajos 90to beigās mēdzu piestaigāt pusdienās uz, kā viņi sevi sauca, veģetāro kafejnīcu (vēlāk - jau restorānu) Rāma, Barona ielā. Tur, kur pa vienām durvīm iet iekšā ar kāpīti, pie otrām (nezi, vai tagad joprojām) trūkumcietējiem traukos lika līdzņemamās porcijas. Kastu sistēmas adaptācija - labieši ēd augšā (tiesa, restorānā trauki pašam jānovāc, tas lai panditi neaizmirstu par iepriekšējām dzīvēm), kriviči - uz ielas, pie lodziņa. Tas nu tā, liriska atkāpe. Galvenais ir tas, ka Sākumā tur viss bija trakoti garšīgs, un ko tur slēpt, arī lēts. Laikam ejot, arī manas ikdienas gaitas mainījušās, bet reizi pa reizei esmu tur iegriezies, varbūt reizi pusgadā. Tāpat kā sabrūk impērijas, arī šai vietai kā iespējai paēst kaut kad ir pienācis gals un beigas - pēdējo gadu laikā tās pašas nedaudzās reizes nav nesušas piepildījumu, apmierinātību ar dzīvi un vēlmi atgriezties jo drīzāk. Darbinieku sejas izteiksmes arvien vairāk līdzinās 9. trolejbusa kontingenta sejām, ēdiens kļuvis pliekanāks, popsīgāks, tiek ekonomēts uz izejvielām un nav vairs tā smeķa, kas bija, bet ko tur slēpt, cenas augušas visai ievērojami. Kas vēl mainījies? No vietas, kas iegūtos līdzekļus vismaz sakās izlietojam trūkumcietēju pabalstīšanai, tagad tā ir ēstuve, kas veic izmaiņas interjerā un beidzamais piliens ir liels lcd teļļuks uz kura griež incredible india un holy lifestyle reklāmas. Es kategoriski pieprasu izsniegt arī spalviņas, lai varētu pakairināt rīkli, pakorķēt un kutināt ego un garšas kārpiņas ar jaunu sparu! Kad damočkas, kas mēdz noparkot suvus uz ietves aiz loga, būs nobriedušas, domāju - radīsies arī piedāvājums. Vienīgās labās izmaiņas - tagad 2.st. ir daudzmaz pieklājīga (lai arī neticami šaura) tualete un vēl izlietne blakus, tas kas bija agrāk atbilda restorāna nosaukumam tikai pēc Indijas standartiem. Visām impērijām reiz pienāk gals un no šīs domas nav jāšausminās, vienkārši tas jāzin un jābūt gataviem. Varu teikt, ka mēs mājās gatavojam nesalīdzināmi garšīgāku kičarī nekā viņi piedāvā klientiem. Starpība mērāma parsekos, es kautrīgi gribētu atzīmēt. Tas ir gaužām vienkāršs, bet sātīgs un ātri pagatavojams ēdiens, nav iemesla uzskatīt mani par epikūru, kas pārdevis Dzimteni svešas virtuves dēļ (manā sapratnē, latvieša praktiskā iecienītie nēģi un lucīši ir eksotiskāka popkultūras pazīme, nekā rīsu-zirņu biezenis). Un te otrs secinājums - ja gribi, lai kautkas ir izdarīts kārtīgi, izdari to pats. Labi, darba lietas mēs deleģēsim arī citiem, bet attiecībā uz ēdienu - tas ir sarežģīti. Dzīvojam taču vienreiz, kāpēc ēst negaršīgu ēdienu?
Tas viss man ienāca prātā, šodien pirms darba ēdot vakardienas kičarī, bet uzkožot kajenas piparam, nolēmu par to uzrakstīt.
| From: | san |
Date: | 8. Novembris 2012 - 09:45 |
---|
| | | (Link) |
|
es gan nepiekrītu. tur joprojām var dabūt daudz ko garšīgu, un jebkurā gadījumā tā ir labākā vieta, kur paēst tanī rajonā (izņemot Muklāju).
es jau nesaku, ka tur vairs nevar paēst.
From: | (Anonymous) |
Date: | 8. Novembris 2012 - 09:57 |
---|
| | | (Link) |
|
iebilstu! 9. trolejbusā ar kontingentu viss ir kārtībā!
ak tad lūk kurš mums te palasa :)
kā tiek gatavots tas lieliskais kičarī, ja nav noslēpums?
vēlāk sameklēšu recepti, tagad nav laika pārrakstīt ar roku.
varu nofočēt tekstu.
bet protams, izvēlies jebkuru resursu mazpatērējošāku mechanismu, paldies.
kičariTas ir pamats, no kura sākām, bet viss plūst un mainās. Tomātus ij neliekam, vismaz ne ziemas mutantus. Ķimenes var nemalt, izsūt uz nebēdu. Aso piparu var aizstāt ar sev vēlamo piparu maļamo piedevu. Trīs kajenieši neskādē. Sākumā var būt šoks, ka ingvers izrāda tieksmi pierautie pie katla dibena, bet tāds nu viš i - apcepot labi jāmaisa. Kad gatavojas, arī vajag sekot lai nepierauj apakšā, Kāpēc zirņus sauc par pupiņām - nezinu.
šis teicami!!
Purva karmas laikā nepieciešams viegls ēdiens, lai organisms nepatērē pranu. Kad cilvēks dzer gī ar pienu, organisms tiek ieeļļots no iekšpuses. Purva karmas laikā savāc ammu no visiem orgāniem, locītavām un virza uz zarnu traktu. Sākumā to uzsāk gī ar pienu, tad to procesu turpina kičari, jo ir viegls ēdiens. Kad sāk sevi ieeļļot, amma iziet uz āru un atveras poras un eļļa uzsūcas. Amma sakrājas un virzās uz zarnu traktu un 7.dienā ar rīcineļļas palīdzību to ammu sūta ārā.
Visas 9 dienas vajag sevi eļļot, maskas, liet eļļu nabā, lai organismā būtu maksimāli maz vatas, jo tā destabilizē visu un no vatas sākas vecums. Visas tās relaksācijas procedūras nomierina apziņu. Pēc dušas ieeļļojam sevi ar sezama eļļu, pēc 15min ņem skurbi + ūdens + sezama eļļa un tad ierīvē to visu ļoti rūpīgi ķermenī, sākot no augšas, arī seju. Ar skurbi pastāvam 10-15 min. Tas lieliski pabaro ādu. NOTEIKTI JĀNODARBOJAS AR HATHA JOGU. DZER TIKAI AJURVĒDISKĀS TĒJAS, CITRONŪDENI NĒ!
Ja sākas mēnešreizes, tad jāapstājas. Ar seksu nedrīkst nodarboties. Ja sāk sāpēt galva, tas ir labi – sāk kustēties amma, organisms gaida brīdi, kad varēs attīrīties. Parasti sāp vienu dienu un 3., 4.dienā pāriet.
Ja ir hroniskas slimības, obligāti jātaisa. Āda būs lieliska. Svars baigi nekrītas, aizies tikai tas, kas ir lieks.
Jēziņ, kā šito atceros, momentā tā garša un sajūta atgriežas, un gribas taustīt, vai jakas kabatā ir 1 LVL, vai 1,20. Ja 1.20, tad šoreiz pie makaroniem ar paņīru sanāks klāt pieēst arī alupatru!! Nu un ingvera strebeklis ar citronu.
Pie brāļiem, jā.
Un vēl es gribēju piekoriģēt laika logu: tas nebija 90. beigās, bet gan periods 94'-97. Gandrīz katru dienu!
Nuja, vadot dienas bez vēdiskajām pusdienām, memorija stiprāka nekļūst. Man gan bija ģeogrāfiska iespēja turpināt arī 90to beigās, tad gan arvien retāk.
Pie brāļiem, jā.