vakardiena bija dikti gara. te aatri kljuust tumshs, taadeelj jau pusdevinjos vakaraa liekas, ka teju buus paari pusnaktij. protams, es biju visa cardboard box backpackeru staars - savus piedziivojumus dabuuju paarstaastiit vismaz reizes piecas. toties tas viss bija tikai saakums tik aizraujoshu staastu, noderiigas informaacijas un pieredzes apmainjai. visvairaak zinaaja staastiit taads viens paaris - jaunzeelandietis pols un angliete sandra (kurai teevs rumaanis un maate spaaniete, bet labaakaa draudzene - latviete), kuri maajaas nav bijushi jau chetrus gadus. celjo. un tikai. tad veel viena ljoti, es teiktu, viirishkjiiga jaunzeelandiete amanda, kurai labaakais staasts bija par victoria falls raftinga meisteru, kuru kraacees ieraavushi zem uudens, bet peec tam vish ar asinjojoshaam aciim staastiijis, ka vinja vadiibaa jau divi, bet kopaa divdesmit chetri cilveeki (lasi, tuuristi) tur nosliikushi. nu, jaa. bet bija arii ljoti jauka vaaciete laura, kura straadaa radio, un kurai shis ir pirmais celjojums taalu no maajaam un pirmais celjojums vienai utt. - nu gluzhi kaa man. zheel tikai, ka shodien shamaa uz svakopmundi prom.

toties man ir tagad skaidrs, kur es atrodos, ko te dariit. un apmeeram arii saaku saprast, kaa to visu dariit. plaani mainaas. visticamaak, ka peec brauciena lejup uz ludericu un fish river kanjonu, interkeiposhu atpakalj augshup uz swakopmundi, tad kaadu nedeelju pavadiis etoshas parkaa, bet peec tam uz zambiju prom. tur viizu var dabuut, internetaa rezerveejot braucienu uz vickfalls, bet peec tam var palikt zambijaa. tur viss ir divas reizes leetaaks (jaa, namiibija ir ljoti daarga - visas lonely planet dotaas cenas jaareizina ar (vismaz) divi; un vispaar taa vientuljaa planeeta baigi nepreciiza iraid). jaadabuu tikai double entry viiza atpakalj, lai es tieku uz ljokjeni.

nu, jaa. daudz domaaju par vieteeju skatieniem uz ielaam. tur kaut kas no "ko vish te meklee" un "cik vinjam naudas". bet tik pat labi arii "bloody baltais". nav iipashi patiikami. bet varbuut pie taa tikai jaapierod, varbuut taa iistaa noziime ir pavisam cita. vieteejie it kaa dalaas tajos, kas baltos akceptee, un ir ar mieru pie vinjiem straadaat, un tajos, kam (pilniigi pamatotu veesturisku apsveerumu deelj) balta aadas kraasa kozh aciis. melnie autovadiitaaji mani nepalaizh krustojumos, citreiz nedod celju, kad durvis par shauru diviem. nee, nee, tas nav vienmeer, ir gadiijumi, kad uzsmaida, kad laipni atbild, kad es prasu celju, veel pajoko. ir arii viens vieteejais, ar ko iepazinos - bomziitis. prasiija man parkaa divas cigaretes, peec tam tai dienaa veel divas reizes vinju satiku, katrreiz prasiija, kaa man iet, pastaastiija, ka atbraucis uz vindhuku paaarsteeties psihenee; abas reizes apmeeram minuuti garaa saruna beidzaas ar "man, gimme 2 dollars, huh?" aafrikaanji neko nedod par briivu. viss maksaa. neviens tev neko nedaavinaas par baltu velti.

ljoti daudz dzirdu vaardu salikumu "nekurienes viduu". namiibijaa viss atrodas nekurienes viduu. pat shii galvaspilseeta (palielas liepaajas izmeeraa) ir nekurienes viduu, jo apkaart apalji kalni, noaugushi ar retiem kocinjiem un alvejas augiem. uzkaapjot kaadaa no tiem, vienaa debespusee redzi ieleju ar pilseetu, bet paareejaas triis - ielejas ar neko.

arii vakardienas notikums, kaa jau juus komenteejaat, man naacis tikai par labu. un arii labi, ka tas noticis saakumaa. tagad zinu, ko un kaa, kur, kurp... jaa, to es jau teicu. bet vispaar, miiljie, ceru, ka man nebuus gruuti tad, kad netikshu katru dienu pie ineta. bet veel paaris dienas buushu te. jaanokaarto viss ar to apdroshinaashanu, jaaiepeer jaunas zaales. un es jau labpraat gribeetu, lai juus man atsuutat kaadu latvisku nieku, bet es jau nezinu, uz kurieni.

man nau ne jausmas, kur es buushu naakamnedeelj.