kaut kāds tāds laiks, pilns ar neveiklām situācijām:

1) tirgū, pērkot gurķus, teicu apmēram tā: man tāds vīrišķīgs jautājums - sakiet, viņi ilgi stāvēs? protams, ar "vīrišķīgs" biju domājis "nekompetents".

2) jogas nodarbībā pie skolotājas-krievietes ļenas (no pēterburgas), kura - neatceros, kādā sakarā - teica: vai tad jūs domājat, ka es nezinātu latviešu valodu, ja būtu dzīvojusi šeit 40 gadus? man par atbildi paspruka: znaite, estj takije, kotorie neznajut. man gan kaut kā neienāca prātā, ka zālē bija vienas vienīgas krievu ķooķas, kas akurāt ar mani vienmēr sarunājās tikai un vienīgi krieviski, pat atņemot sveicienu, kamēr ļena no pēterburgas ar latviešiem vienmēr sveicinājās latviski.

3) un tas vainagojās ar to, ka šorīt uzliku vārīties olas. it kā jau nekas tāds, tikai ūdeni es būtu varējis ieliet, noteikti labāk uzvārītos.