paldies visiem, kas kontributēja idejas par purviem! beigu galā apmeklējām sudas purvu, kas atrodas turpat starp siguldu un līgatni. un, protams, katru reizi, kad latvijā izbraucu k-kur pie dabiņas, atliek vien lieku reizi secināt, ka apgalvojums par vislielāko floras un faunas daudzveidību (uz vienu kvadrātkilometru) eiropā nav diez ko pārspīlēts.

purva pastaiga sākās cauri mežam, pa taciņu, kas drīz vien beidzās pie purva, kas, gluži kā mācību grāmatās, pacēlās virs pārējās apkārtnes par metru pusotru uz augšu. tad, kad kājas bija pavisam slapjas, tad sākām griezties atpakaļ, taču nonācām pie ezera, kam nu bija jāiet apkārt. tur kalniem dzērveņu, vai, mīlīši. un vislaik mazas upītes, kam pāri lekt vai laipot. un tad vēl saule mijās ar mākoņiem, un ziniet to rudens sajūtu gaismēnās, vai ne? līdz nonācām pie otra ezera, un tur mēs sēdējām, un dzērām tēju, un par sviestmaizēm aizmirsām.

un tad gājām atpakaļ.