cilvēki bez pašironijas mani vienkārši izbrīna. jo īpaši tādi, kas vēl papildus sirgst ar ekshibicionismu. protams, ir kruta, ka frendlistē ir daži asinīm noplūdušie, bet mani vienmēr nepamet jautājums, vai tiešām viņi vēlamo atšķir no esošā, un, ja atšķir, tad cik ļoti. es, protams, nerunāju par literārajām fikcijām.