iedarbīgas zāles ([info]bez4pieci) rakstīja,
@ 2006-08-15 10:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vispābā mani ļoti kaitina viena tāda īpašība, kuru esmu pamanījis vairākos paziņās. man nav ne jausmas, kā to īpašību varētu saukt, bet tā izpaužas tādā kā nevarībā pret paša izdarītajām izvēlēm un uzvedību. piemēram - es jau tur neko nevarēju darīt, man bija uznākušas dusmas, nu, sak, ko es varēju darīt, ko, man bija dusmas! vai, piemēram - tas manis uzrakstītais skripts rēķina nevis kubsakni, bet kvadrātsakni, nu, jā, es zinu, ka vajag kubsakni, bet tāds nu viņš ir, ka rēķina kvadrātsakni, ko man tur darīt? vai, piemēram - es nepaspēju, nu, ko ES tur varēju darīt - es vienkārši nepaspēju.

tā izpauzaš tādā kā stāvēšanā nomaļus un sevis vērošanā, protams, tikai tad, kad apstākļi spiež, kad mīļākais ir reāli sāpināts vai projektu vadītājs ir novests līdz baltajām pelītēm. pārējā laikā domāšanas aparāts vienkārši tiek izslēgts..... nē, ok, netiek izslēgts, bet apzināti/neapzināti ignorē kādas būtiskas realitātes šķautnes.

tā ir kā force majore attiecināšana uz kaut kādiem sīkumiem un sevis pasludināšana par mazo nabadziņu. nespēja uzņemties atbildību. infantilisms. un to es reāli nevaru paciest, jo tas ir vēl atbruņojošāks par stulbumu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelican
2006-08-15 12:41 (saite)
nekaitinies. tas bojâ acu dzidrumu, pats saindējies un saburzās sejas āda.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2006-08-15 12:54 (saite)
man jau tā viņa no smiekliem burzās :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pelican
2006-08-15 13:10 (saite)
mans tētis necieta izklaidību. viņš visus tad bargā balsī dēvēja par muļļām. manai māsai tā piemita ļoti lielos apmēros. un jovairāk viņš dusmojās, jo izklaidīgāka viņa kļuva jau līdz absurdiem apmēriem. tāds padevīgums savai nolemtībai ar zivs sastingušo smaidiņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?