kas man ir
mājās atkal ir kārtība. uz galda stāv milzu melone (pareizāk sakot, milzu melones milzu ceturtdaļa) no kirgīzijas. tai blakus pusotra kilo plūmes no allažiem. ledusskapis priecājas par fetu, parmazānu, loads and loads salātu un zaļumu, brasas rimi maizi ar saulespuķu sēkliņām, visādiem tur bifido jogurtiņiem zarnu florai, faunai un perestaltikai, mērcītēm tur kaut kādām. uz palodzes stāv zelta paplāte ar daktera tereško "vīriešu tēju" (bez komentāriem) un tēju žultspūslim (atkārtoju, komentāru nebūs), pāris ajūrvēdiskie kliperi, tad vēl kroitermišung jeb kāviņutursauca, kumelīšu, kā arī piparmētru. uz galda pie plīts uzradies sengaidītais vīna etiķis. skapī iemājojuši griķi. saldētavā vientulību vēl joprojām dala dateļu šņabis un pusīte plombīra saldējuma. vannasistaba gaida ekoloģisko veļaspulveri, virtuves izlietne sāk samierināties ar skaidru. kāpņutelpa iepazinās ar saibabas smaržkociņiem. rezultāts pagaidām 1:1.

p.s.: vēl ir šausmīgdaudz balto dzidro, no kuriem puse jācep, bet man nav, kas viņus ēdīs