mani jaunie apartamenti ir šaušalušalīgi. tā - pirmajā acu uzmetienā vēl liekas, nu, ok, ok, pārkrāsošu. a kad sāk tā pa īstam domāt par to pārkrāsošanu, tad rokas un kājas vai nolaižas. viss tādās fantastiskās jēlos jēlos toņos nokrāsots, ar brīnudaiļām tapetēm izlīmēts, lonolejiem ieplāts. virtuvē, piemēram, ir tādas tapetes ar kakubrūnu ķieģeļu imitāciju. tad vēl pa visu dzīvokli ir izkaisīti mistiski ankambari un pieliekami (kopskaitā četri vai pieci), kuros var paslēpt pat pašu velnu ja labi iemurca. pie tā visa ir historismā ieturēta milzīga bufete un labas bet noskaņojušās klavieres. smux 30o gadu galds ar četriem kaut kāda cita komplekta krēsliem, un vēl viens tāds kaut kāds rokokoko vai kā tur viņu krēsls ar atzveltni. nē, vispār tomēr tīri forši.