mīļā pārdaugava
lai dabūtu nodzīt matus pie druknas un spēcīgas sievietes, kura ar tavu galvu apietas kā ar futbolbumbu, un kura lieto matu plēšamo (nevis skujamo) mašīnīti (sarunas uzturēšanai stāstot par to, ka visi tagad taču matus audzē garus), un kurai nesagādā problēmas drošu rokas kustību notraust atmirušo ādu, kas atlupusi no kādas vidēja izmēra galvvidus rētas (pretēji parastajās dzirklētavās sastopamajām fidiņām, nemaz nepainteresēdamās, no kurienes man tāda seksīga trofeja), un kura, kad pabeigusi rūpīgi veikto moku procedūru, paziņo, ka galvu vajadzētu pabāzt zem krāna, sirsnīgi apvaicājoties, vai es pats tikšot galā, vai man palīdzēt... tātad, lai pie šādas draudzenes lauvas izskaistinātos, nu ir jāšķiras jau no vesela lata un ne vairs tikai piecdesmit santīmiem.

skumji arī, ka tik īsti ļaudis sastopami tik reti...