tā tāda pazemojuma sajūta. uznāk prātā visādas senču un radu mokas visādos lāģeros un izsūtījumos. un vēl vairāk pazemo tieši tas, ka es tam nespēju uzspļaut, jo tādi vispārinājumi kā visi krievi ir jau tik ļoti pazemojoši paši par sevi. tad manas asinis uzvārās kā ātrvārāmajā katlā un vienīgais, kas ienāk prātā, ir, neveikli šļupstot, pasūtīt vainīgo subjektu dirst.