nakts uztraukumi
te atkal tās melnās mašīnas pa manu tumšo ieliņu braukā - jā, šovakar bija jau divas - apstājās tā nedaudz aiz sētas stūra, izkāpa ārā vairāki stāvi, parosījās, parosījās un aizbrauca. ja pēc manējās uz meža pusi vēl kāda apdzīvota māja būtu (izņemot mežaveča sētu, bet tā ir vēl aiz dienesta pārbrauktuves, meža vidū, un pie mežaveča diez vai kāds vispār brauc), tad jau es liktos ar mierā. advokāts arī saka, ka pie viņa nebraucot. pie viņa pat bandīti nebrauc, jaukā kundze tik novīpsnā. bet, tā kā man tā galva vēl joprojām tāda pavāja, tad es, drošs paliek nedrošs, izlaižu ārā šo.