Manā uztverē jebkurai spēlei, pirmkārt, ir jābūt godīgai. | 2. Jun 2010 @ 17:10 |
---|
tāpati, kas "godīga māja", neviens nezin, bet škandālos izbļaun:))
kā jums nav kauna, es ir no godīgas ģimenes!!
Mēs godīgas sievietes, mēs tikai par naudu!
From: | unpy |
Date: |
2. Jūnijs 2010 - 17:27 |
|
|
|
(Link) |
|
Mēs godīgas sievietes, vienmēr precīzi izdodam atlikumu!
esjau arī, zub daju, atminos stāstu par pappī, kas ar mammī cerēšanās laikā tika naktī ievilts pa logu teikas mājā un godīgi pīpēja krāsnī iekšā, tak jau vecā (vecvecmāmuļa) ar savu naktspodu vazādamās, drošvien, bij uzoduse un ta sirmu, atrisušu copi, visa tāda naktskreklā ķērkuse: "šeit ir godīga māja!". Esjau, vispār, neko, bet šitās visas godīgās vecenes savās godīgajās mājās, naktskreklos, ar saviem naktspodiem, puķēm izrakstītajiem, pašas savā laikā savus nabaga vīrus kanemetas pa visiem galdiem izkrāpušas da i vēl kungja čūlā novedušas:))
From: | unpy |
Date: |
2. Jūnijs 2010 - 17:24 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu, godīga spēle ir spēle atbilstoši noteikumiem, par kuriem spēlējošās puses iepriekš vai spēles gaitā vienojas, manuprāt. Tak, ja fjoklas ieraksta saistībā, cilvēki, kuriem spēle ir kas vairāk par izklaidi, mani mulsina. Manuprāt, izklaidē spēles process, nevis rezultāts. Rezultāts ir tikai novērtējums tam, cik precīzi vai neprecīzi esi spēlējis un pat tas nav lielākajā gadījumā spēļu adekvāts, jo vairumā spēļu liela loma ir nejaušībai. Var forši nospēlēt un zaudēt, bet saņemt riktīgu gandarījumu no tā, ka pati spēle ir bijusi laba. Ar cilvēkiem, kuri "dzīvo" spēli, ir ļoti grūti spēlēt. Jo viņi gūst gandarījumu no spēles rezultāta, kas, kā jau iepriekš minēju, neko īsti nenozīmē. Ja nejauši sanāc uzvarējis, redzot, cik ļoti viņiem tas iet pie sirds, jūties riktīgi pāri nodarījis.
a)tādai, kurā spēlējošās puses ir pilnībā informētas par noteikumiem? (likumiem, apakšpunktiem, redakcijām, caurumiem, nepilnībām...)
b)noteikumi tiek ievēroti? (nespert pa olām!)
c)noteikumi neparedz kādai spēlējošai pusei kritisku pārsvaru? (baltie ies vienu gājienu, melnie četrpadsmit)
d)puses ir aptuveni vienlīdzīgas savās iespējās spēles robežās (bokseris Ambālis Kunkuļžoklis neboksējas ar vijolnieku Ansīti Sīkmazo, kā arī nesacenšas Vivaldi skaņdarbu izpildīšanā)
From: | unpy |
Date: |
2. Jūnijs 2010 - 17:53 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu, šķiet gan, ka tikai a) un b). Jo tā jau ir katra individuāla izvēle, spēlēt vai nespēlēt pēc noteikumiem, kas nav tev īsti labvēlīgi. Ja vijolnieks Ansītis Sīkmazais izlemj boksēties ar Ambāli Kunkuļžokli par spīti tam, ka Ambālis jau pusorķestra bedrē ieboksējis, tad tā ir tikai Ansīša izvēle. Tāpat arī par to gājienu pārsvaru. c) un d) vairāk ir par godīgiem noteikumiem, nevis godīgu spēli.
Tajā pašā Starcraftā tak vari pats izvēlēties spēli, kurā viens pats mačosies pret septiņiem zergiem. Un spēle būs godīga.
Vai tas (kas ir godīga spēle) nav atkarīgi no tavas uztveres, proti cik godīga ir tava/mana uztvere? Ja (ne)godīgi, es nezinu. Ja godīgi, esmu vienmēr gatavs to turn a blind eye, un pat to neapzinos tajos izdevīgas brīžos.
Maradona man piekristu.
Šajā valstī godīgums ir kā vecas, izstaipītas zeķbikses.
Bet vai tad šai valstī vēl ir palikušas kaut vienas izstaipītas vecas zeķubikses??
Tas bija visgaumīgākais salīdzinājums, kādu vakar spēju piemeklēt.;)
|
|