blondīne. ([info]beacon) rakstīja,
@ 2009-10-17 01:22:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Esmu viena un neizsakāmi vientuļa.
Telpa ap mani plešas neizmērojamā izplatībā.
Radītā distance ik dienas pieaug.
Man traucē citu klātbūne, bet es nevaru būt viena.

Neviens nekad nav sapratis, ka histēriski bļaujot, es raudu, ka klusējot, runāju tik daudz, ka aizrijos ar saviem vārdiem. Stāvot sastingusi es pieglaužos, asaras berot - es rūpējos. Es esmu dzīva.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vaarna
2009-10-17 10:14 (saite)
viens latviešu režisors kādā žurnālā vai avīzē teica, ka "jebkura cilvēka dzīvesstāsts būs skumjš". lika aizdomāties. tas tā, nez kāpēc ienāca prātā, izlasot tavu ierakstu.
no savas puses varu pateikt - vientulību un vienpatību jāprot izmantot, jāprot pareizi ar to apieties. šobrīd izskatās, ka tu ļoti alksti pēc sabiedrības. jā, ne vienmēr cilvēki ir līdzās, kad tas nepieciešams, bet trakāk ir, kad tu gribi būt viens, bet tev neļauj aiziet.
iesaku izmantot tādus brīžus. esi ar sevi, kamēr vēl vari, jo nākotnē tādas iespējas var arī nebūt. dzīve tev piespēlēs cilvēkus, tici man, maz neliksies:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]beacon
2009-10-18 14:31 (saite)

Problēma, ka ar šo nvienpatību sadzīvoju ļoti labi. Tas nav veselīgi. Ar katru dienu mana mizantropija aug.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?