Mēs darām. Bet ne tāpat.
Ai, ai, kādas majonēzes rūtiņas uzvēdī no ziņu un socportāliem –
ZZS ministri, kas tiekas ar Dvorkoviču, ieķer pa reņģītei un parunā par futbolu; jo tas jau nekas, ka ministra amats tomēr uzliek zināmus sistēmdinamiskus pienākumus, absolūts šlāgerfests, ne politikas veidošana, īstenošana.
Septiņpadsmitā uzlējuma plēšanās "par/pret bēgļiem", kur ņemsmi daudz konstruktīvāku padarītu ja kāds, kurš radot šīs kampaņas stratēģiju būtu ieracies dziļāk un atskārtis nevis to, "ka visi esam vienādi, tāpēc visiem visi jāmīl", bet gan to, kāpēc un kādai vispār jābūt diskusijai par bēgļiem Eiropā šobrīd, ja reiz valsts un ES politikas jau ir pieņemtas, ja (iespējams, nesaistīti, bet tomēr) ir pieaudzis arī sīkterorismu vilnis ES un, visjovairāk, vai bez tolerances ir vēl kādas fundamentālas individuālas, valstiskas, starptautiskas rīcības, lai caur "tolerances" argumentāciju nerastos daudz dziļākas un sistēmiskākas problēmas, kuras lieliski, bet pilnīgi lieki šūmē šitādas mazas, jaukas sabiedrības, kā Latvijas iedzīvotāji 2016.
Arī jau, šlāgerfests insta-estētikā, kur nepārdomāti un pavirši vēstījumi pilnīgi lieki ir uzkruķījuši drāmu. Brāķis. #domatdomatvajag