MeritoPlutoAristoDemokrātija
Tā.


Ekonomikā, kurā lielākais darba devējs ir valsts vai pašvaldību sektors diskutēt par to, cik netaisna ir nodokļu politika un kurā brīdī būtu jānodarbina sievietes un vai vispār (ak, palasīju pie hederas un kurnuvēl, kurnuvēl, ak jel, ak jel....) –
tur koši epiteti paši skrien pa priekšu.

Es šoreiz pietaupīšos, vēl iepriekšējās ballītes viesu piesvaidītās dobītes pilnas ar lauskām, bet messidžs sakrīt ar to, kas bija arī "tājā skandalozajā uznācienā par viedokļu dažādību" un sakrīt arī ar aicinājumu
"vai nebūtu laiks tā kritiskāk un no kopējās sociālās sistēmas viedokļa izvērtēt, par ko tieši katrs cīnās un "kāds ir jūsu individuālais pienesums pret sagaidīto iznesumu"".

Vēl iesaku izveidot īstas darba vietas (ne mikrouzņēmumos) un izprast šo fiskālo asinsriti no vēl cita, aizraujoši interesanta leņķa. Vai, izmantojot jebkuru internetā brīvpieejamo kalkulatoru, izrēķināt, cik izmaksā jūsu darbs (saņemtā alga) jūsu darba devējam un kā šī plūsma sadalās. Un tad vēlreiz pakačāt kaut ko par "grūtnieču darba samaksas palielināšana dēļ pabalsta pieauguma ir krimināli sodāma, šurp iesniegums un policijas suņi! žandarmi, gatavojiet ķurķa kameru!"

Taču pirms tik stipriem ekspermimentiem mēs vēl kādu brīdi varam atļauties uzturēt ļoti neefektīvu un dārgu valsts pārvaldi, pašvaldības aparātu ar TREL22 kontu, kurš piedodiet, atvainojiet, veido krietni lielas cibas daļas ienākumus un – lūk, tur ir īstā vieta sociālajam taisnīgumam katram un vienam un mūžīgs, silts patvērums. Bet tikai lūdzu, lūdzu to darīdami nerunājiet par progresīvo nodokli vai kaut ko šito, ja?

Tikmēr tie kvalificētie profesionāļi un profesionāles, kuru spējas & darba rezultāti ir patiešām novērtēti valsts vai privātajā uzņēmumā, tos domājošs darba devējs vienmēr gaidīs atpakaļ no jebkura garuma atvaļinājuma/slimības/pārejošas darbnespējas/mācībām un saprāta robežās vienmēr nāks pretī dajebkurās problēmsituācijās.
Savukārt, ja vienkārši "aizpildi darba vietu" un "ieņem amatu" vai "esi nodarbināts" – nu, tam pulciņam tomēr zālītes jāpiemeklē citas, tur nelīdzēs, ne feminisms vai ļaunie, ļaunie kapitālistu cūkas. Un, ja ir nepaveicies strādāt kādā "rodņas" un "savējo" vai citā tīklveida struktūrā, kurā atrodies ne dēļ profesionālajām kvalitātēm, bet "cilvēciskā faktora" – nu, tas ir apmēram tāpat kā dzert alkoholu kopā ar antidepresantiem – iedarbība ir, bet, iespējams, ne tā, kas klīniski pierādīta (pun intended) un sūroties par pēkšņu diskrimināciju pēc dzimuma vai stāvokļa nav īsti, eee, vietā.



Man gan ir arī labā ziņa. Vērojot, kādas delfīnēnu ražas ienākas amatos privātsektorā,
kvalificētie un kvalificētās profesionāles ar cilvēkprasmēm/spējām var paties atrodīt piedurknes ne vien pelnīto vaska ritulīšu saņemšanai, bet arī faktam, ka iespēju lauks būs mūžam neuzarams. Domāšanas un darba tikumu aizēno tā pavairāk uzasinātās pareizā viedokļa paušanas prasmes un kraujais melnbaltums. Tas viss dēļ tā, ka visus spektra krāsu nosaukumus jau uzreiz nevar iemācīties. Tāds, lūk, otemporsomors.