Над чем ты медитируешь, подруга светлых дней?
...bet runājot par valstsvīru/sievu memuāriem vai atmiņu literatūru, mani allaž interesē domgājiens, domāšanas veids, tehnika – tas, kā cilvēks redz/skatās pasauli. Personīgais albūmiņš, definīciju tabula, vārdnīca, refleksu vai impulsu ķēdes, krāsojamā grāmata, sauciet kā gribiet – personīgais "Kas Tas Ir?".

Feisbukā ir fīča "view your profile as" un lūk, man šķiet interesants arī gluži analogs vingrinājums –
kā pasauli vai noslēgtas sistēmas, kā piemēram: vajadzību iepirkties lielveikalā un/vai pastāstīt vakara pasaku atvasēm, sniegt atbildes žurnālistiem un vai satikt elektorātu, aizbraukt uz briseli/berlīni/maskavu/ipiķiem/atašieni, sastrebties ar draugiem un tādā garā – kā to redz un traktē Raivis Dzintars, Iveta Gribgule, biedrs Girss, Dombrovskis vai ikviens no viņiem.

Nevis "ēnu diena" vai "viena diena ar Raivi", bet tās prāta struktūras, motivācija, vienādojumi kādus saprot/nesaprot; kā reaģē lasot par Ukrainu un cik caplockus lieto rakstot e-klasē vai e-pastā, reakcijas, impulsi, iekšējie konflikti, viss tas walking in my shoes.