barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2013-10-23 12:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
medību romanses apcerot
Atcerējos, man bērnībā šķita, ka roņādas kažociņu būtu ļoti viegli pašūt, jo piedurknēm pat nevajadzētu piegriezumu, iešuvumu, ja vien ronis ir plecu platumā. Sanāk tādas kā tunikas, uzvelc ronīti un esi siltumā. Lapsādas kažocēns tādējādi paliek tikai bērniņiem un ļoti astēniskajām miesasbūvēm.

Saprotams, pareizai izģērēšanai ir liela nozīme, prasmīgs meistars ar kaltu varētu izdarīties tā, ka arī pat vīles nebūtu nepieciešamas. Ja reiz mums (uz plīstošo zeķbikšu un vagotā kosmosa fona) ir bezvīļu veļa, tad sakiet lūduz, kāpēc ne bezvīļu kažociņš?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ezss
2013-10-23 13:32 (saite)
nu, man šķiet, ka šito kurmīša stāstu es esmu dzirdējusi no pieminētā personāža kursabiedrenes, kura pate to kurmīti izbāza, arī izsauc vieglu smiekliņu ikreiz, kad atceros. bebra lielums, gan tur netika sasniegts. tā kā var spriest par dzimumatšķirībām naratīvā :)

Uz katra pirksta pe sermuliņam, aizraujoši promska

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?