skāāābas jums tās vīnogas ir, skābas!
Nu vai ziniet ko – tie sulfīti, tanīni un svaigu ozolmizu izturētā apaļā garša ar dresētu ķirmju piesitienu, kas tajā vīnā – tā ir viena varena draza! Tā tu cilvēk, maķenīt pastreb no pokāliem un topi viss tāds oumulīgs,
glīti apreibsti un visādīgi glezni izpildies, loģistikā aprūpē tos, kas aiziet vēl tālāk pa to asi un tad ar staltu muguriņu vēl tumsiņā ielogojies mājoklī, saliec zābaciņus smuki kopā, nenosvied drēbītes, actiņas, zobiņi, visi deminutīviņi aprūpēti;
oglīte, ūdens glāze un citi obligātumi. par visu ir padomāts, ja drīkstam lietot vārdu "domas" tajā kontekstā.


Bet kāpēc, kāpēc pēc visa tā šitik ļoti ir jāsāp galvai un vispār, jājūtas kā tādai vīna švammei vai tanīna bluķim?

Ak jele, ak jele, kā jūs man tomēr dažkārt patīkat, caurspīdīgie destilāti. Atnesiet, lūdzu man vēsu kompresīti.