Ciba manā dzīvē
Barbalas žurnālis pastāv kopš 2006. gada jūnija, esot izdarīti 1,328 ieraksti, 9616 izraksti un 7,423 saņemtu komentāru. Šis tas ir.

Pirms sāku rakstīt pati, es diezgan ilgi lasīju vairākus cibiņus, piemēram, anonymousu, blond, maya, dienasgrāmatu/aptieku, roni, wowow, starro un vēl dažus, ap to pašu laiku cibot sāka uz NY pārcēlusies vedjmah un klātienē labi zināmais simamura. Manā dzīvē bija posms ar dzīvošanu Viļņā un emocionālu uzraķetēšanu, pēc tam es te klusītēm lāpījos kopā norautiemi pirkstiņiemi, tad nāca cits vilnis un viss bija daudz citādāk. Ciba palika par kaut ko diezgan svarīgu, pašas teritoriju, kuru mēģināju turēt tīru no ikdienības un ļoti pabrīnījos, ka kaut kas ārpus īsto paziņu loka mani bija sazīmējis un darbavietas koridorā uzsauca "čau, bārbal."

Tā nu ir sanācis, ka pateicoties Cibai ir satikti vairāki labiem cilvēki un ik pa brīdim tiek devirtualizēts kāds sen lasīts cibiņš, kurš parasti izrādās tieši tikpat lāgs, kā lasīts. Dažubrīd šķita, ka dzīve ārpus cibas nemaz nepastāv un ja jau, dr. Ķilkuta vārdiem runājot, "visa Rīga guļ zem vienas segas", tad Cibas gadījumā tā pat nav sega, tas ir kaklautiņš knaps, taču šos apcirknīšus atstāsim pētniekiem, the power of networks and strenght of social ties. (Fonā – klusējošs vilnis ar šķiltaviņām.)


Ciba, es tev novēlu daudz laba satura, jo tas ir vienīgais, kas skaitās. Interesanti cilvēki, kuri ģenerē ko garšīgu un kurus ja izdodas, var satikt arī offlainos un atrast par tādiem pat, kādus žurnālus tie raksta.