tauru skaņās kad [nesa]viļņojās gaiss
Viņdien vizītē atnāca Revolucionāri, ar ThinkPadu un Powerpointu.

Tie, ap kuriem griežas pasaule, tie, kuri zin Vislabāk, redz Vispareizāk un tie, kuri mainīs pasauli jau rīt.
Un viss būs citādi, ne tā kā tagad, bet šokējoši, revolucionāri un Kruti. Taču bij' jaušams, ka no Revolucionāriem nedveš pārāk dauz ticības savam Čhe, savam Revo-evanģēlijam. Turklāt, ironiskas sagadīšanās dēļ, Revolucionāru specifiskā ēdienkarte, devu dozēšana un smadzeņu masēšana ir labi zināma, jo biju iekāpusi tajā smilškastē, mazliet.

Vienotā izpratne, miers un glužvienkārša loģika šajā pusē, kopā ar Vichy vai kura tur ūdens sniegto "mirkli skaidrības", papildinātu ar aukstasinīgu skaitļu, faktu un sniegumu vs solījumu analīzi, ļāva Revolucinonārus maigi, diskrēti, taču pārliecinoši noairēt. Atspējot kāri zīmēties. Tiesa gan, gaisā virmoja neizpratne- kā jūs tā, mēs taču esam Revolucionāri, bet jūs- mūsu revolūcijas lauks, naftas atradne, kuru vajadzētu demkoratizēt, shut up& behave! Šo revolucionāru iecerēto deju tomēr novadīja citi un aicinājām apdomāt, vai maz vajag tik dikti uz ecēšām lekt, moška mazliet integrēšanās, četri pussolīši, savas vietas barības ķēdē apzināšanās un būs jau lāgā, kazi, varēs ar' bez tanka un kalasēna iziet pastaigā. Tak apskat, nikno revolucionār, cik glītas gan var būt dienas, ja tā vērīgi ieskatās.