barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2012-03-26 12:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pirmdienās muskuļiem ir jāsmeldz
Tā bija Mazā Jugla, viss norunāts, biedrus uzmest nedrīkst un tāpēc, neskatoties uz veselā saprāta klajo protestu (pelēks, līst, vējš, slapjš sniegs – mana mīļākā pretīguma kombinācija) tomēr vilkos apsolītajā upes braucienā. MiļionMiļionMiļionalihroz iz oknā, iz oknā, iz oknā viģeš ti.

Šādās reizēs, gluži tāpat kā citās reizēs, vajag spēt nedomāt. Tā ka nemaz.
Neuzdot sev nevienu pašu jautājumu, vienkārši plūst uz starta punktu, vilkt neoprēna zeķes, hidru, zābakus, cimdus, visādas siltas kārtas. Neuzdodot sev nevienu pašu jautājumu.
Bez jautājumiem un spriedumiem un prognozēm pumpēt laivas, iepakot telefonu vestē un vesti trīsreiz pievilkt.
Stāvot uz tilta paskatīties upes straumē, mēģinot sarunāt ar visiem ūdeņu un straumju dieviem mierīgu līdzāspastāvēšanu, proti, es laivā uz ūdens un ūdens zem manis un nevis otrādi un tad iekāpt laivā, uzsākt airēt. Viens no biedriem gan kustību uzsāka ar apgāšanos, beidzot redzēju, kā no malas izskatās tas ūdenī esošā cilvēka apjukums, "aizsistā elpa", rīcība un grābvisu/ķeriesvisur. Zinu un atceros, tāpēc negribu atkārtot. Laidām abus kajakerus pa priekšu un KaZā airējām nopakaļus, tā smuki un stalti. Kopš pērnās Amatas man kombinācija "straume+līkums+līkumā koks" rada paniku, bet Jugla ir plata kā Gauja un Amatas tikumi tai sveši, par laimi. Upe uzblīdusi, izgājusi no saviem krastiem, triecas tā, ka visi akmeņi un dambji dziļi zem ūdens, par tiem liecina tikai viļņi, kuros nomazgāt muti un rotaļīgais rodeo tajos.



Ai, foršas tās straujās un līksmās pavasara upes, kaut pirksti kramā sasala, neskatoties uz 3mm neoprēna cimdiem.
Pēc tam peldēju 2 km baseinā, gāju pirtī un mētāju mazas meitenes karuslelī-rokuselī , šodien gluži kā lācis Pūks, mušu, ja tāda uzsēstos uz deguna pūstu, ne tišinātu prom. Plecos man bērnu ballīte, ne vien palu upe.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]barbala
2012-03-26 14:08 (saite)
protams, ka var visādi, ir arī vīri, kas no mistkastes maisa un makgaiverenes sev uztaisa hidras un lielākai drošībai, vēl piesienas pie laivas. var arī ne tik ekstērmi un protams, ka nekas slikts uzreizi nenotiek. vien vakar apmēram pusi no 16 km, kurus nopludinājām 2 stundās sēdēju ūdenī un priecājos par zinātniski - technisko progresu, kas ļauj termoveļai un hidrai neatsaldēt visu to, uz kā sēžu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mufs
2012-03-26 14:22 (saite)
man laikam vienkārši ir tik šausmīgi bail, ka uz tādiem pasākumiem varu parakstīties pēdējā brīdī šaujot uz dullo,tad jau neko vairs neiznomāsi.
nē, izlasot šo ierakstu ar visiem komentāriem,ka nākamvīkends priekš manis neizklausās vilinoši. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2012-03-26 14:24 (saite)
pag, pag, paņem koiefiecientu, ka Antuanete to lietu jau gadiem ņem krietni, padziļināti un nopietni, es tā mazāk krietni un nopietni, bet esmu novērtējusi daudz maz laba aprīkojuma lomu apšaubāmās situācijās. ja ir sajūta, ka kompānija zina, ko dara, laivas nav tieši....es nez...caurs Salūts, tad plusmīnus, ar hidru, vesti, ķiveri un kādu cimdu lietu var nodarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2012-03-26 14:34 (saite)
un uz dullo un spontāni arī vajag. tā ir vislabāk. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mufs
2012-03-26 14:39 (saite)
man ir tādas pārpasaulīgi mistiskas bailes no ūdeņiem - attaisnoju ar to,ka visu bērnību upes krastos nodzīvojos un tur esmu sastrādājusi tādas baismu lietas,ka mātei tikai mazu daļu zinot visai galvai sirmai būtu jābūt. un varbūt esmu jau izsmēlusi ekstrēmi darāmo lietu ar ūdeņiem mēru.
bet tai pašā laikā bezgalīgi pievelk, vien veselais saprāts mazliet klāt pieaudzis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2012-03-26 16:06 (saite)
man bija gluži pretēji. es totāli nebaidījos no ūdens: diezgan agri iemācījos un diezgan labi peldu, nekad nebiju slīkusi vai pat lielākajos neprātos allaž ir bijis tā, ka situāciju kontrolēju. bet nu, tad pagājušajā gadā gadījās viens tāds nelāgāks apkritiens amatā un aizgāja ciet uz kādu brīdi pavisam: stāvēju upmalā un sapratu, ka nekad nekad nekad nespēšu vairs iekāpt upē. pamazām atgāja, bet zināma bijāšana pret augstajiem pavasara ūdeņiem ir gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?