kulinārijas receptes un vēstures grāmatas raksta tie, kam spēcīgāki resursi
Tomes gardās foreles nāk komplektā ar atgādinājumu par spēka pozīcijām dzīvībsciklā, jo tās turpat uz vietas izvelk no baseina un atstrādātām roku kustībām ar koka kuvaldiņu nosit.

"Četri lati kilogramā, jums vēl kādu varbūt?"

Ar pārdevēju vienojos par vēlamo skaitu, aptuveno lielumu un izgāju laukā, jo tomēr neērti atzīt, ka tās galēja speciāli man. Ārā svilpoja zvirbuļi, čurkstēja baseinu un ūdeņi un mīlīgs ruds suns glaudās gar kāju un uz sekundēm varēju izlikties, ka mana atrašanās zivjaudzētavā ir ar nolūku bužināt suņa ausi vai apstiprināt pavasara ierašanos. Taču nevēlos izlikties šķīstāka un ēteriskāka kā esmu, nemēģināšu arī apsegties nu ar gavēņa vai suņu cienīšanas deķīti- pati ēdu un citiem gatavoju gaļu, zivis un citas dzīvās formas, turklāt, šaubos vai bazilikapas augot sapņoja par nonākšanu māla bļodā kopā ar tomātiem, līdz ar to, iekšējās un ārējās debates slēgtas pat neuzsākot.

Pēc nelielas pakaunēšanās ārpusē par apēdājcilvēka taisno dabu, atgriezos baseintelpā un tiku pie 4 ļoti labām forelēm maisā, kā arī ledainām risēm atpakaļceļā. Lieliskās brīvdienas ar to arī bija sākušās.