to celiņu rītā gāju, to celiņu vakarā
Manuprāt, skaistākie ceļi un pastkartīgākās pastkartes dzintarzemē, ignorējot vispārējos pūliņus ceļu seguma normalizācijā (t.i. vienmērīgā izbedrošanā):

Alsunga-Jūrkalne, viltīgie līkloči mežā;
Talsi- Slītere- Lūžņa, "zviedru sarkanais" mājelēm, jūras priekšnojautas un sili, sili, sili;
Agros pavasaros, vajadzēšanā ātri pārmontēt galvu- Tukums- Engure-Roja- Kolka: ar vecajiem, zilajiem Mērsraga kuģīšiem; Pūrciema neko un Vietu, Kur Skrēja Stirna un Aizskrēja Tālāk;
Liepājas ceļš pirms Durbes, lielā ieplaka- pasaule ir apaļa un Durbes ezeram mālaina acs;
Gabaliņš pirms Priedaines, tās, kura ir pirms Kuldīgas- meži, meži, četrās kārtās, daudzstāvīgi meži;
Abavas senlejas augšpuse aiz Kandavas, Sabiles šaurie leņķīši: īpaši iecienīti ziemā ar aizturētu elpu;
Agrās un svaigās rīta stundās- Saulkrasti- Ainaži, ar klusi čabošo jūru caur koku stumbriem;
Limbaži- Bīriņi, agros pavasaros, ar rosību gan siltumnīcām un kārklu pelēki violeto;
Cēsis-Rauna-Cimze, nominācija- ainavas zelta fonds un dainu skapis,
Cēsis- (Raiskums-Ungurmuiža) Stalbe- "Te tavs tēvs govis ganīja, gundar āboliņ.
Valmiera- Aloja, Staicele: ar laivām uz jumta, augusta vidus un tradīcijas to labākajā nozīmē;
Bērzkrogs-Vecpiebalga: kalni, siena gubas, augsti jumti kuplām klētīm un rijām, gluda trase ziemā un visas teikas par lidojošiem ezeriem gaismā;
Veclaicenes šoseja aiz Launkalnes atpakaļskata spogulī- kā sidraba čūska aizlokās līkumi,
Madona-Cesvaine-Gulbene: mieži, rudzi, kvieši, auzas- labības lauki, vārpas līdz mašīnas jumtam un meži kaut kur tālu, tālu;
Ērgļu izolācija pie Kangariem, lietojama un baudāma tikai ziemā;
Tas skats, kad braucot pie Daugmales kalnā, paskaties atpakaļ, tur saule riet virs Rīgas un Daugavas;
Krāslava-Daugavpils-Subate- Viesīte jūlija tveicē;
Nirza-Šķaune, nominācijā līkumu un kalnu leņķu ar neizgaismotiem kombainiem,
Ceļš uz Rēzekni: Teiču purvs, garie līkumi pirms Rēzeknes, Atbrīvošanas aleja un augšups pie Latgales Māras;
Iecava-Jelgava un Bauska-Dobele: ko nozīmē līdzenums un garlaicīga garlaicība, cik garas ir vagas un no kurienes zemgaļu bagātības.
Zvirgzdes autobusa pietura, virzienā uz Rīgu, ar veco lapegli un kļavu un aplupušajām tiltiņa margām;
Vecās Ģertrūdes baznīcas tornis Brīvības ielas liepās pirms Teikas krustojuma, Zemitāna tilts vēlā naktī ar jūlija zilajām debesīm un Statoila eļļas logo un Vanšu vai Salu tilti, pa tiem pēc visiem ceļiem iekļūst mājās un laimīgi nokrīt.