sniegii
Trīs iemeslu dēļ līdz augstienēm šodien tā arī netiku, toties ekspotīcijas uz Balto kāpu laikā atklājās, ka tie būtu ideāli distančslēpojami meži. Blēdīgam priekam Kāpas piekājē atradās 2. preskartona taisnstūri ar izolēta kabeļa rokturiem un tālākais jau bija tehnikas jautājums, viss kā bērnībā, nobrauciens, kurš beidzas ar kūleni pirms ledus kluča un uzacīm, pilnām sniega.

Vakarā saņēmos un izlaidu aplīšus kādu stundu pa Uzvaras parku. Nūjas čīkstēja un sniega kristālie kā kaleidoskopi vizēja, slēpotāji parisam maz, no Magnētu skriešanām ievērotais vecmeistaru pāris- viņš kādus soļus ātrāk, tehniski filigrānā klasiskajā solī un viņa, nopakaļus, dažbrīd misējoties, bet abi ļoti ņiprā ritmā, viens otru kužināja uz priekšu. Uzvarnieks šobrīd varētu būt viena no mīļākajām vietām pilsētā, pārziemošanai.

Nu un tagad krāsnī top ļoti šokolādes kūka, kurai, ja paveiksies (lasi- ja to neizstrādās karstu pa taisno no formas), būs ķiršu un saldējuma rotājumi, bet lai žēlota mana izklaidība, ka vīns aizmirsies. Tieši šovakar, kad tik ļoti prasās sarkanvīna.