barbala (barbala) rakstīja, @ 2009-12-11 11:38:00 |
|
|||
„Termins „literaritāte“ pēc savas etimoloģijas ir cieši saistīts ar burtiem, alfabētu, rakstību, arī rakstītprasmi (un atbilstošo lasītprasmi) iepretim orālajai komunikācijai ar tās specifiskajiem kodiem. Kas ir rakstīšana? Ar rakstīšanu saprot burtu simbolu izmantošanu, lai nodotu informāciju. Pie tam šie simboli tradicionāli ir nesaraujami saistīti ar materialitāti – rakstīt (ar irbulīti mālā, ar asu priekšmetu kokā, ar spalvu uz papīra utt.), kā savās esejās jau pagājušā gadsimta astoņdemitajos uzsvēris vācu mediju teorētiķis Vilems Flussers, ilgus gadsimtus nozīmējis pārvarēt materiāla pretestību, bet mūsu laikmetā rakstīt nozīmē darboties imateriāli. Pie tam, ne tikai, lietojot alfabētisko kodu. Jaunie mediji piedāvā mums arvien vairāk informācijas, ko „lasīt“ un „rakstīt“ un – vizuāli, virtuāli, hipertekstuāli, multimediāli. Tā, ar literaritāti saprotot gan pašu raksta kultūru, gan prasmes, priekšplānā izvirzās citi jautājumi un uzdevumi, kas definētu tādu literaritāti, kas jauno tehnoloģiju lietojuma cauraustajā ikdienā spētu ienest vairāk…jēgas.“ Ilvas Skultes lekcija ir mēģinājums atbildēt, kas ir jaunā literaritāte un kā mums būtu jāpārstrukturē priekšstati par izglīt(ot)ību.