pasaule allaž liks ilgoties pēc vēl
macoffica macwordam nav latviskā spellčekera, kas sagādā jautrus brīžus 100bišķi lpp teksta pārlasīšanā un korektūrā.

prikiņ, tā jau tikai nepamatoti pašapzinīgi šķiet, ka rakstu ļoti gludi, bet kad nokonstatē tādus jaukumiņus kā "zmols" "pranzitoriskie" ucc utmldz, ko nu viens cilēks ir bijis spējīgs uztakstīt; tad priekā nosvīst plaukstas un galvā dun pulkstenis, kuru neklusina pat klusinātājieroči.

no sirds vēlējos izmantot iworks teksta operatoru pages, kuram gan ir kļūdlasis, bet diemžēlībā, nav veiksmīgas savietojamības ar tabelēm, advancētajiem grafikiem un attēliem un citu speficiku, bez tam, konvertējas uz pdf, nevis uz word, kas te dažbrīd bija kruišāli.

however, tas viss iezīmē tikai to vienu- par kādiem sīkumiem sistēma paģēr savilkties, cepties,
cik ļoti sačakarētas ir iedomātās lietotāja vajadzības un metodiskie norādījumi, kuru galvenais mērķis ir formāli būt, nevis kaut ko strukturēt, norādīt vai uzlabot. metodisko norādījumu misija tieši "noformēšanas sakarā" man ir līdz galam neskaidra, ja neskaita dekoratīvos nolūkus, bet es jau arī allaž esmu smīkņājusi par tādu parādību kā "nomierinošs kosmētikas serums", "personāla speciāliste" vai savulaik par "sporta zeķēm".


(stop, nē, nekādas ironijas. sporta zeķēm ir funkcionāla jēga un uzdevumi, tās sevi ir reabilitējušas manās acīs un pēdās, jo atkarībā no šķiedras ir siltākas/aukstākas, neberž krosenēs vai slamomzos, sevišķi, ja ievēro maģiskos L un R burtiņus un sinhronizē tos ar kāju nosaukumiem. however, nomierinoši serumi kosmētikā tikai papildina parabēnu līniju un ražošanas-mārketinga barības ķēdi, par personālspeciālistēm gan es paturu tiesības zvaigāt until futher notice.)