rutks, arī Rutkis
Tātad, ir deviņi vakarā, tu izej no lekcijas, tipini pa Vecrīgas bruģi un pie u/v Centrs atceries, ka vajadzētu nopirkt tik vien, kā ķiplokus, jo šķiet, ka kaut kāds vīruss grib piezagties un pret vīrusu ar ķiploku tu parasti meties triecienā. Rimi paņem sarkano groziņu, lai nejauši neiekrautu ūdens bunduli, vīnu, ābolsulu vai citus smagsvarus, jo no rīta tavu centra ielu bija paralizējis piepešais sniegs, tālab tieši todien tu nolēmi uz darbu iet ar kājām- jo cik tad tā darba, šķērseniski divi parki un klāt esi.
Un videi draudzīgi.
Un svaigā gaisā var izšūpot kājas.
Un galu galā, lauku bērns, ne tādas vien kupenas bristas ik rītus.

Tātad. Mazais groziņš ierobežotam pirkumu daudzumam un ķiploks.
2 galviņas ķīniešu ķiploku.

Nezkamdēļ, slīdot tālāk pa dārzeņu nodaļu tu pamani Lielo, Balto rutki, citi gan šamo dēvē par Redīsu, bet redīss taču ir sarkans (red) un šitais baltais ir Rutkis jau sen. Top skaidrs, ka vairāk par visu pasaulē šovakar gribas Rutku salātus. Tāpēc tu ieliec grozā arī mazo burkānu iepakojumu, pāris ābolus un protams- tu taču nekad nevari iziet no veikala, ja nav nopirkta viena paciņa Talsu biezpiena. Brokastīm.
To visu kasiere saskaita, paraksti čeku un nolem neņemt lielo maisu, bet pirkumus salikt 2 mazos, kazi- tā ērtāk un neies daudz mulstināt kasieres, nav arī sīcenes un maksāt par masiņu ar karti ir vienkārši slinkums. Tā Rutkis un burkāni un ķiploki iemitinās vienā maisiņā, otrā: biezpiens saspiežas ābolos. (Parastā biezpiena transportēšana). Protams, ka tev jau pirms tam ir 2 somas- mazā- rokassomiņa un laptopa soma, kurā ir ne tikai laptops, bet palielas skolas grāmatas un citi papīri, pie kuriem rutkis tā kā neielien.
Pilns jau. Tātad, tev ir 4 sainīši divās rokās un ir skaists sniegains vakars un jāveic kādi 4 kvartāli pa Krišbarona ielu.

Piepešā ziema smaržo tik spirgti un svaigi, vieglais sals patīkami kņudina vaigus, tev pat šoreiz ir cimdi,
Milda izgaismota tumsā spīd jo cēli..... un kaut kur ap operas tiltiņu tev vienam maisiņam notrūkst rokturis. Nu, nekas. Nes, kā ir tālāk.
Aiz Mūzikas akadēmijas tu ieraugi pazīstamu stāvu- jaunskungu, ar kuru jūs jau pasen ik pa brīžam sarunājat iet pusdienās.
vai kā. Kā noskaidrosies nākamajā cēlienā- jūs katrs klusībā gaidāt uz otra iniciatīvu. (nu, kurš pirmais patiešāk uzprasīsies/ielūgs).

Izrādās, jums gabaliņš tovakar kopā ejams un kaut ko jestri čivinot tu jūti, ka kaut kas tev aizmugurē plaukšķ, tā kā sitas pret papēžiem. Ai. mazums, sniegs, droši vien. Jūs piestājat kaut kur tur, pie Grindeļa medaļas un turpiniet sarunāties un atkal kaut kas plaukšķ, bet joprojām tam netiek pievērsta uzmanība. Tad noplīst otram (Rutka) maisiņam viens rokturis un kamēr, turpinot sarunu, tu ar atplīsušo stērbeli sien maisiņu ciet, tikmēr otram maisam noplīst otrs- Ābolu biezpiens kļūst netransportējams, sarunu biedrs paņem laptopsomu.
Kamēr notiek somu maiņa, atlikušais rokturis noplīst arī rutkumaisam un no tā apakšas izveļas burkāns. Tu to pacel. Tad izkrīt ķiploks. Arī to tu pacel- tev ir laba reakcija, ķiploku pacēli, pirms tas piezemējās, pat nepaspējot atliekties. Šajā atliecienā arī tiek iegūta atbilde- kas gan tā pirmiņ plakšķēja- tā bija " tā otra" 'ķiplokgalviņa un bažs burkāns, jo ķiploks ir bezvēsts pazudis un arī burkanu maisiņā ir palicis gaužam maz un maisiņa apakšā ir Daiļrunīgs Caurums, kuru ir izbakstījis rutka garais gals, turklāt, izmetot laukā citus maisiņa iemītniekus.

Par šādu darbību Rutkim tiek piemeklēta vieta laptopsomā- horizontāli, zem "virsmas pārsega" , tomēr tā kā Rutkis nav mazs, tad tā zaļo dīgstu pušķīši un otrs gals lien laukā, savukārt atlikušie sīkumi sabāzti pa kabatām vai apvienotajā bezrokturmaisiņā, ābolbiezpiens, mazliet burkānu, viss viens.

Garšīgi izsmējusies, tu, lai arī iekšēji pārsarkusi krapmjos (jo tieši šitā izpildīties gribējās vismazāk,
"vot vam, femfataļ"(c) atvadies- jo ceļi sauc un un aukstiem ceļgaliem dodies atlikušajā ceļā uz māju. Nekas traģisks protams, nav noticis, vien šarmantas ekstravagances/avangarda per minute/per mile dažbrīd ir par daudz arī rūdītiem organismiem. Tā vismaz tu nodomā un gribētu būt strauss un ierakties zemē šobrīd.


Toties, kad tiki mājās, to nolāpīto Rutki un atlikušos burkānus rīvēji ar tādu uzcītību, ātrumu un naidīgumu, ka salāti tapa minūtēs pāris.
Tas tev, Rutki, par šitādu āzēšanos, skaidās skaidrās skraidīt būs.

Tātad, ja nepieciešama recepte ātrām vakariņām, ("šo brīdi ņem par piemiņu, kad balti sniegi snieg"):
ņem 1 Rutki,
atlikušos 2 burkānus,
2 ķiploka daiviņas,
visu sarīvē [nafig] ,
apslaka ar citronu sulu un eļļu un iegaršvielo un uz veselībiņām norij zibenīgi.
Ātri un kodolīgi.