Aizvakar vai vakar, nu neatceros vairs, bet vienā no skatītajām filmām mazā meitene teica tēvam, nu priekš kam gan ir vajadzīga bērnība? Es gribu izaugt, es gribu būt pieaugusi.
Ja par to domā tagad, tad ir smieklīgi. Gribēju izaugt, izaugu. Tagad gribas, kaut nu tas būtu bijis lēnāk. Kaut nu pieaugušo dzīve būtu tikpat aizrautīga kā kādreiz. Tad atkal smiekli, jo ne jau dzīve ir mainījusies. Uztvere, tikai uztvere. Tu vai nu esi aizrautīgs vai ne, un dzīvei tur nav ne vismazākās nozīmes.