Pēdējās piecas dienas bija lieliskas. Bez tīkla, ar ļoti daudzām patīkamām sarunām un labu vidi. Paldies!

******
Lasīju Intelligent Life (apakšvirsraksts: Knowledge is pleasure) rakstu par jaunajiem konditoriem (chocolatier?), nonācu līdz dzīves garšas apdomāšanai. Katrs mirklis ir daudz vairāk kā tikai dzīvošana baltā istabā, melnas cepures valkāšana un sarkanu rožu dāvināšana attiecīgajos gadījumos. There is more, so much more.
Šabloni nedarbojas, heuristics der tikai pirmajai sarunas pusstundai, tad jāatver acis. Il vous manque de rigeur, teiktu skolotāji.
Vai bagātība pārdomās nāk ar pieredzi? Daudzslāņainības pamanīšana un uztveršana tāpat? Mēģinu atcerēties, ka filmās viss ir daudz vienkāršāk: baltā istaba, melnais katliņš un sarkanu rožu klēpis. Krāsas var mainīt vietām, runāt tikai pasteļos vai ieslīgt brūnās krāsas toņos, bet tas vēl aizvien nebūs viss. Šķiet, ka mēs dzīvojam tādā kā varavīksnes gaismā, kur katru mirkli viss mainās, kur krāsas un toņi pārklājas un katrs mirklis ir vienīgais. Varbūt ir laiks noņemt melnās acenes, paskatīties apkārt? Patētiski vārdi, protams, ne patētiska dzīves kartes izmantošana. Shall we?