Axa

Mana istaba tagad ir sakārtotāka kā jebkad, taču tas viss tikai tāpēc, ka jau pēc 4 nedēļām braucu prom...
Tagad paliek atdot noteiktas mantas noteiktiem cilvēkiem. Satikties ar dažiem sen neredzētiem. Beidzot aizrakstīt visas iekrājušās vēstules. Jā, un vēl padomāt par Uvaisu...
Nākošnedēļ gan būs viena liela vārtīšanās pa gultu ;)

Šī nedēļa prasa lielus plānošanas darbus...cītīgus ierakstus dienas kalendārā un arī papildus zīmītes pie staba, lai es spētu sazvanīt, pierakstīties, pasūtīt, nosūtīt, sarunāt utt. visas nepieciešamās lietas.
Tagad, kad viss ir sakārtots, jūtos daudz mierīgāk.
Arī kimono jau lielākā tiesa ir gatava, atliek tik krādziņš un josta.
Taču tagad jāaizbrauc līdz darbam un tad uz 3 intervijām.
Vakarā? Nu es pat nezinu vēl ko īsti darīt vakarā. Tad jau redzēs...

Šodien ir svelme...un ar šo svelmi arī viss beigsies...4 dzīves gadi pavadīti ierokoties zinātniskos tekstos un drukājot kopsavilkumus, referātus un esejas...par ieguldīto laiku un naudu vienīgi saņemšu papīrīti...daudz svarīgāk laikam tomēr ir pašas gandarījums un novērtējums no malas...jā, beigas...iepriekšējās dzīves nāve...taču tad sāksies kas jauns...iestāsies jaunā dzīve tieši ar garāko gada dienu un īsāko nakti...

Brīvdienas bija saulainas un vējainas un mokošas un vienkārši burvīgas :)
Jūra bija auksta un mēs tā arī nenopeldējāmies (dažus gan tas neapturēja), taču smiltīs izvārtījos riktīgi un pēc tam vēl nākošajā dienā lasīju smilšu graudus laukā no visādām dīvainām vietām un jutos kā kāpa. Taču drīz vien pārgājām uz zaļāku settingu un tad jau dabūju izvārtīties zālītē un izjutu zāliena eksistences īpatnības tik veiksmīgi, ka pat visi kukaiņi sāka mani jaukt ar mauriņu.
Neskatoties uz visiem spīdīgajiem bruņiniekiem un ieročiem, man tomēr atmiņā vislabāk no brīvdienām paveras aina ar milzonīgi oranžo pilnmēnesi virs Tūjas krasta un dziesmiņas "Black hole sun" meldiņu skanošu manā galvā.

Aktivitāte sit augstu vilni un rīt jau būs bakalaura aizstāvēšanās un arī tāds mazs notikums kā METALLICA koncerts!
Taču paralēli vēl jādomā par interviju plānošanu, yogas nodarbībām un diemžēl jāšana šonedēļ man atkrīt.
Jāsāk arī aktīvāk domāt par spēlēm...bet tajā pašā laikā vēl bīdīt savas tālākās mācības iespējas ārzemēs...un bet protams, kā gan savādāk, tieši tad, kad biju jau izdomājusi, ka nākošmēnes varēšu gulēt bezrūpībā un tikai skraidīt apkārt pa LARPiem, man atkal piedāvā darbu...ak...un es jau varētu atteikties un tā...bet tas ir sarežģīti, ja tevi tik ļoti novērtē un sola naudu un neiespringtu darba režīmu...varbūt vēl tikai jūliju pastrādāt? ...laikam jau esmu pieradusi pie darba, ja nevaru tā atmest ar roku un vienkārši nostādīt sevi dīkdieņa pozīcijā...cik nožēlojami.

PS. tika atklāts vēl viens mans pielietojums - izrādās, ka esmu ļoti noderīgs 'termafors' :D

Eh, vakar bija tik labs individuālais pasākums mājās. Pēc ilgiem laikiem atkal bija treniņš pēc kura izjutu kā parasti fizisko eiforiju. Lai atvieglotu sāpošos muskuļus iegāju vannā, kur beigās gandrīz jau aizmigu, tāpēc ilgi vairs neko nedomāju un likos jau savā mīkstajā gultiņā pusē vienpadsmitos.
Šorīt tāda sajūta, ka būtu gulējusi mākoņos...pilnīga un absolūta relaksācija...vienīgi pietrūka kāds, kas uztaisītu vēl masāžu...

Šodien iešu intervēt pirmās trīs mājsaimniecības. Cerams, ka cilvēki būs atsaucīgi un piekritīs atbildēt uz maniem uzmācīgajiem jautājumiem par ienākumiem un viņu dzīves apstākļiem.
Būs interesanti, jo patiesībā pagaidām man nav pārliecības, ka es īpaši labi pārzinu tās trīs sarežģītās anketas, taču gan jau ka pēc pāris pirmajām ieiesies...un ceru, ka nebūs jāaptaujā kāds krieviski runājošs, jo tad ies daudz smagāk, kaut gan krievu valodu zinu, par ienākumu un dzīves apstākļu tēmu neesmu daudz runājusi, bet nu varēšu iedot respondentiem špikeru anketas krievu valodā, lai lasa paši līdzi.

Un vispār man kontā ir ienākusi nauda, pāri 200 latiem, un tik liela summa manos kontos vienlaicīgi sen nav bijusi...bet prieki vēl tikai turpināsies, jo rīt tur tiks pārskaitīti vēl 100 lati no slepeniem darījumiem un iespējams drīzumā saņemšu vēl kaut ko uz rokas...

Ārprāc, ko gan tagad darīt ar tādu piķi?!
Nē, nu dažas ieceres man jau ir padomā, piemēram, autoskola un jāšana un vēl arī varētu iepirkt materiālus LARP tērpiem...gan jau ka pēc tam arī vairāk nekas īpaši daudz nepaliks :P

Ak mans jaunības maksimālisms...
Biju paredzējusi, ka šomēnes beigšu garlaicīgo darbu offisā un tad pa vasaru tikai atpūtīšos un nodarbošos ar savu personu. Bet tad parādījas iespēja piestrādāt vēl Jūnijā par intervētāju, nu un es alkstot naudas pieteicos, taču tagad mans boss izlūdzās, lai es palieku uz vēl vienu mēnesi un es galu galā tikko teicu, ka nu labi, palikšu arī. Tātad tagad Jūnijā es strādāju CSP sēžot katru dienu pie galda, vakaros iešu intervijas veikt, tad vēl laikam, ja viss nokārtosies, jāšu divreiz nedēļā un kaut kad arī ar krav-magu nodarbošos. Pāri tam visam otrajā Jūnija nedēļā vēl ir bakalaura aizstāvēšana un Metallicas koncerts, tieši pirms tam atbrauc ciemos arī Nata, bet mēneša beigās būs Jāņi un vēl izlaidums. Esmu arī apsolijusi sev, ka atkal iešu uz autoskolu un beidzot iegūšu tiesības. Bet neaizmirstot arī par savu mazliet tālāko nākotni, nāksies vēl sarakstīties un pildīt visādas ārzemju universitāšu prasības, lai nāgošgad iekļūtu maģistratūrā, vislielākās cerības liekot uz Edinburgu, taču tur nokļūšu, ja spēšu atrast sev kādu stipendiju. Savukārt tuvākajā nākotnē Jūlijā sāksies LARPi, kas nozīmē, ka jau Jūnijā jādomā ir par tērpiem un leģendām...

Jāāā...interesanti kā es to visu uzspēšu.
Kā vienmēr esmu uzņēmusies pārāk daudz...ehhh.

Pa nakti kaut ko sapņoju...kaut ko zīmīgu...un tieši pirms nozvanīja modinātājs sapnī man parādījās kāda zīmīte ar uzrakstu, kur bija trīs vārdi, divi īsi un viens garš...un pirmajā pamošanās brīdī es to pat atcerējos un arī kaut ko no pārējā sapņa, taču, kad sāku tīrīt zobus, tas viss jau bija izgaisis zilās tālēs...

Visu dienu tagad mani nomoca šis sapnis ar savu apslēpto ziņu. Bet lai kā es mēģinātu atsaukt atmiņā, tas vairs neatgriežas. Taču man ir tāda sajūta, ka tas bija kas zīmīgs, ka mana zemapziņa centās man kaut ko būtisku atklāt.

Ēdot pusdienas atkal sāku domāt par šo ziņu un tajā brīdī man likās, ka es atceros, kas tur varēja būt rakstīts - 'Do you understand?'
Taču, lai izprastu šo retorisko jautājumu (ja tas ir retorisks), būtu nepieciešams zināt arī iepriekšējos sapņa notikumus, bet pie tiem nekādi vairs netieki, lai vai kā es censtos viņus atsaukt atmiņā.

Laikam nāksies palikt neziņā...

Kopš ceturtdienas nebiju gulējusi mājās, māte jau sāka mani saukt par 'pazudušo meitu'.
Bija tik dīvaini vakar atgriezties beidzot savā gultā, kura bija apkrauta ar dažnedažādām mantām, ko biju tur pametusi savā steigā. Viss tika nomests zemē, jo vienīgais, par ko spēju domāt bija iekrist savos spilvenos un aizmigt. Šovakar nāksies piekārtot, jo vairs nespēju dzīvot bardakā.
Istaba bija kļuvusi auksta un viņā valdīja tāds tukšs klusums. Jāatgriež tajā atkal dzīvība...

NODEVU!
Beidzot sestdien piedzima mans bakalaura darbs sarkanos vākos un šorīt pašā agrumā devos uz katedru, parakstīju un nodevu.
Tagad jāgaida kamēr gudri cilvēki to izlasīs un kritizēs.
Tad es varēšu aiziet un visiem izstāstīt cik fascinējoši ir LARPeri ;)

aaaaaaaah!
neciešu iepirkties ar māti, tas ir vienkārši nepanesami atkal no jauna dzirdēt, kā es redz neģērbjoties kā pienākas meitenei, ka man vajag vot tādu spilgtu žaketīti un tādus kuplus svārciņus ar spīgulīšiem un vēl kurpītes uz baigi fifīgiem papēžiem - un vispār tagad redziet es savās drēbēs izskatoties pēc govs līzes...

eh, nu ko gan es varu darīt, ka man apģērbjoties pati galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi 'ērtībai' un tikai pēc tam nāk apsvērumi par to cik tas labi piestāv manai figūrai un vēl kā tas pieskaņosies manai uzvedībai...

vai kāds varētu mani iedomāties staigājot apkārt kuplos svārkos puķītēm, rozā žaketītē, uz augstiem papēžiem un ar maziņu rokas somiņu?
mana māte noteikti vēlētos mani tādu redzēt...

nedēļu neesmu bijusi darbā, tagad šķiet vairs neprotu strādāt :)
un vispār nelietība, nafig es te sēžu un neko jēdzīgu nedaru, kamēr manas kolēģes ir devušās uz Ice Age?
kaut ko gribas, bet īsti nevaru to formulēt, vienkārši kaut kas uzmācoši glān man pār plecu, kaut kāda nojauta vai ilgas...sen nav redzēta Nata, taču sarakste kaut kā nepadodas, personā ar viņu ir simts reizes labāk kontaktēties...
nu labi, patēlošu, ka es nodarbojos ar lietu, taču šajā saulītē varētu aizmigt pie tastatūras.............ooops, aizmigu :D

Atkal māte ar savām darba problēmām un finansiālajām sarunām mani sagruzija...besī laukā dažreiz viņas attieksme, nu labi nevis dažreiz bet gana bieži, taču nevaru noliegt arī to, ka viņai ir taisnība daudzās lietās un šis fakts mani nomoca visvairāk...

...sometimes I wish the world was different, cause I know it could be better than this...

...walking upon this earth, one must not forget to look to the stars to guide them on their way...