Axa

I was running for my life, knowing that if I looked back it would be the end of me.
My life depended on a brutal getaway in a place that I knew not.
With a punch of adrenaline I turned upon a crowded sidewalk ledge of an alien metropolis, colliding once again with a familiar chest in the mass of moving bodies.
As I looked up I could not stop the joyous outpour that resulted in a heartbreaking smile upon my face. It echoed in a twisted way also in his eyes, shaking some inner conviction. Still shivering from an intoxicated ambrosia delight of once again meeting this man-shaped creature, I was swept into the moving masses of partly frozen and angered expressions.

( continued )

Pa nakti kaut ko sapņoju...kaut ko zīmīgu...un tieši pirms nozvanīja modinātājs sapnī man parādījās kāda zīmīte ar uzrakstu, kur bija trīs vārdi, divi īsi un viens garš...un pirmajā pamošanās brīdī es to pat atcerējos un arī kaut ko no pārējā sapņa, taču, kad sāku tīrīt zobus, tas viss jau bija izgaisis zilās tālēs...

Visu dienu tagad mani nomoca šis sapnis ar savu apslēpto ziņu. Bet lai kā es mēģinātu atsaukt atmiņā, tas vairs neatgriežas. Taču man ir tāda sajūta, ka tas bija kas zīmīgs, ka mana zemapziņa centās man kaut ko būtisku atklāt.

Ēdot pusdienas atkal sāku domāt par šo ziņu un tajā brīdī man likās, ka es atceros, kas tur varēja būt rakstīts - 'Do you understand?'
Taču, lai izprastu šo retorisko jautājumu (ja tas ir retorisks), būtu nepieciešams zināt arī iepriekšējos sapņa notikumus, bet pie tiem nekādi vairs netieki, lai vai kā es censtos viņus atsaukt atmiņā.

Laikam nāksies palikt neziņā...