Axa

Šorīt mani vecāki mani painformēja par ļoti jaukas vēstulītes pienākšanu no maniem bijušajiem veselības apdrošinātājiem Gjensidige.
Redz Septembra beigās izrakstītā vēstulē norādīts, ka esmu pārtērējusi savu veselības apdrošināšanu (nr. xxxxx) par nieka 404LVL no 500LVL limita un man tagad jāizmaksājot viņiem šī summa nākamo 10 darba dienu laikā!

Sweet!

Ņemot vērā, ka Gjendisiges apdrošināšana man bija vēl pirms kāda laika, es pat neatceros precīzi kurā brīdī beidzās viņas termiņš taču tas varēja būt kaut kur šī gada Februārī (vai arī vēl ātrāk, ņemot vērā manu sūdīgo atmiņu).
Kur gan radās tāda summa?
Kāpēc viņa ir tikai tagad uzpeldējusi, ja jau visu šo gadu esmu izmantojusi darba sniegto Ergo apdrošināšanu?
Kad īsti beidzās šīs apdrošināšanas termiņš?

Atbildes uz šiem jautājumiem nu galīgi nav sniegtas vēstulē.
Šodien man nav laika iet skaidroties, taču es noteikti paciemošos jaukajā Gjensidiges birojā nākošnedēļ un centīšos pierādīt vienu no trīs lietām:
1. viņi ir absolūtākie kretīni un pielaiduši briesmīgu kļūdu savos aprēķinos;
2. viņi ir absolūtākie kretīni, jo kāds debīls ārsts ir turpinājis izrakstīt čekus uz manu veco apdrošināšanu un viņi tos ir pieņēmuši
3. viņi ir absolūtākie kretīni, bet viņiem ir taisnība, jo mana atmiņa ir kā caurbira un esmu kaut kā ļoti veiksmīgi savākusi 900LVL ārstu apmeklējumos/procedūrās, kuras tika norakstītas uz apdrošināšanu; taču tādu summu vienā gabalā un tik īsā laikā tā pat nevaru samksāt, kā rezultātā viņiem vajadzēs samierināties ar lenāku nomaksas termiņu


No really, I wonder which one will it be?

My throat is killing me x-/
I think some nasty little gnomes must have got in to it and rubbed it down with sand paper, for gosh knows what mischievous reason.

Vairs nespēju.
Briestu nākošajā vai aiznākošajā nedēļā (jo nākošnedēļ vienkārši būs pārāk daudz ko darīt) iesniegt atlūgumu.

Ja ir domas vai ieteikumi par to kur un kā man strādāt tālāk - droši iemetiet komentāros.


P.S. ar nedaudz veiksmes, nākošajā nedēļā iesniegšu arī pieteikumu uz doktorantūru...

Vakar bija ļoti jauks instalācijas + larp afterparty + galda spēļu + Inxa brūvējuma ietestēšanas pasākums.

Pasākuma laikā tika pārinstalēcs mans kompītis, uzlikts jauns rūteris un kompīši savienoti lanā.

Kamēr Inx nodarbojās ar instalācijas priekiem visi pārējie spēlēja UpWord un Sabotieri, iedzēra citrona/kafijas uzlējumu un iepīpēja ūdenspīpi.

Diena noslēdzās ar 3D Sex Villa ietestēšanu un tādu jauku frāzi kā: "Eu, es nevaru beigt uz melnā džeka? Tā tak ir diskriminācija!!!"

Pie tam mans balkons šoreiz nemaz necieta, bet tas varbūt tāpēc, ka Reinītim konstanti bija pārsists lukturis...


Ko mēs darām šovakar?

Dammit, Janet!

Ufff...iemīlēšanās process ir pārāk nogurdinošs un absolūti darba morāli graujošs...

Vajag sevi virtuāli (vai pat reāli) iepļaukāt, lai sāktu strādāt!

Kaut kad jau vidusskolas laikā biju domājusi par jautājumu - laiks kā ceturtā dimensija un viss ar to saistītais.
No vienas puses nav grūti iztēloties, ko satur dimensijas augstākas par mūsu ierastajām 3 un kur nu vēl zemākās.
Ir daudz teorijas, kas mums to mēģina paskaidrot un pat attēlot, kā piemēram šī:
The Tenth Dimension

Taču pārsvarā, ja mēs varam iztēloties kā 2 dimensiju būtnes redz mūs 3 dimensiju būtnes, ļoti reti kad kāds mēģina attēlot būtnes uz augšu.
Bet liekas, vakar beidzot noskatītā Watchmen filma, dod mums nelielu ieskatu radījumā, kas var uztvert un kaut kādās robežās arī manipulēt ar laika dimensiju - tas ir stilīgais zilais vīrs.
Šobrīd es viņu izmantotu kā ideālāko piemēru 4 dimensiju būtnes attēlojumam.
Varbūt ar laiku mēs evolucionēsim (vai nejauši uzspridzināsim sevi fizikas eksperimentā) līdz šādai stadijai...

Bāc!
Man jau kādu pusgadu ir sajūta, ka man arī uzmācas senilitāte.
Es nespēju nekādi izsekot dažādām detaļām un pielaižu nemitīgas kļūdas savā darbā.

Pie tam nav runa par to, ka es norādu nepareizo piegādes termiņu, ko man aizrāda šefs pēc tam, kad es jau piedāvājumu esmu nosūtījusi, bet es to izlaboju un nosūtu klientam atkārtoti, pēc kā klients norāda, ka es tā pat esmu norādījusi nepareizo datumu skaitļos nekā rakstījusi vārdos...and the loop goes on...

Tabulās, atskaitēs, rēķinos, līgumos, prezentācijās - 101 sīka kļūda, kas nemitīgi mani vajā ikdienā.

Vai nu manas smadzenes šūnas pamazām izdilst, vai arī es tik ļoti neciešu šo darbu, ka mana zemapziņa cenšas panākt to, ka mani atlaiž.

Jebkurā gadījumā, kaut kas te nav labi, jo mani nomāca sajūta, ka esmu tizla un nekompetenta būtne.
Sad panda...

Bāc, bet ir jauka sajūta, ja vari no rīta pēc nakts pavadītas 'tusiņā' mierīgi pamosties, aizbraukt līdz savām mājām, nomazgāties, pārģērbties, paēst brokasti un vēl laicīgi kājām aiziet līdz darbam.

Žēl vien, ka šīs ideāli novietotās mājas ir tikai pagaidu bāze manai personai.
Dzīve būtu krietni skaistāka, ja vecāki nebūtu notriekuši arī pārējos viņu rīcībā bijušos Rīgas dzīvokļus.
Maz jēgas no saslietās pils, kurā mitinās tikai divi cilvēki.

I wonder - how dangerous is it to have a laser shot up your ass?

Well I'm about to find out today :D

Migrēna + Asins noliešana = Apdolbījusies Axa

Viens no tiem rītiem, kad tev šķebina no dzīves kā tādas.
Īpatnējā fona skaņa, kas liek tev morāli vemt no pasaules kā tādas.

Humanity sucks balls big time.

Things are quiet...

...and I hope to keep them that way for a while.


Can I get a 'sigh''sigh''sigh'?

Tuvu pie pusnakts, atrast sevi uz Deglavielas un secināt, ka vienīgais veids kā nonākt līdz kaut kādām surogāt-mājām ir iet ar kājām līdz Biķernieku slimnīcai - nav baigi forši...

Ja esi vecis, noteikti ir kāda 80% varbūtība, ka tev uzbrukts - ja esi čiksa, tad varbūtība noteikti kāpj līdz 99%.
Taču ņemot vērā, ka dvēselē esmu apslēpts specnaz'ietis tad spēju noturēties tajā 1%, kas tiek cauri sveikā.



Bet šorīt traumēju māti ar ziņām, ka atkal izvācos :P
Veicot savu ziņojumu mašīnā izvairījos no automātiska sprādziena, taču tās pāris minūtes, kuras mēs vēl abas uzturējāmies māšīnā, bija sajūta, ka gaisā varētu pakārt ne tikai cirvi bet arī veselu giljotīnu.