Axa

1) Šovakar tiek rīkots tāds kā atvadu pasākums, kurš noritēs DZĪVOKLĪ (tur kur mitinās Aivvv, Dvēselīte, Kikis utt.).
    Visi kas vēlas atvadīties no manis ierodas pēc 20:00!
    (līdzi drīkst ņemt pudeli un kaut ko uzkožamu)

2) Izbraucu uz Amsterdamu es 8:15, 31.08.2006 no Autoostas. (tā ir šī ceturtdiena)
    Gadījumā, ja kāds vēlas mani pavadīt arī līdz autobusam, tad var ierasties ap 8:00 un meklēt mani pie Econline autobusa.

Abi pasākumi ir brīvprātīgi un pilnībā atklāti; ja rodas jautājumi var zvanīt man :)

Šodien brauc prom mūsu ģimenes draugi no Jaunzēlandes, kas izrādījās baigi krutie cilvji ar tīri jaukiem sīčiem.
Taču viņi nemitīgi mani kaitināja ar saviem ielūgumiem braukt ciemos pie viņiem, pat neapzinoties, ka Jaunzēlande patiešām ir tā vieta, kur visvairāk par visu vēlos nokļūt savas dzīves laikā.
Laikam jau nāksies kaut kad saņemties un patiešām aizbraukt līdz turienei.
Pat sēžot un spriežot par šīm lietām mums te radās plāns ar stopiem aizbraukt līdz Jaunzēlandei! Varētu būt ļoti episks pasākums par kuru moš varētu uzņemt arī filmu ;)
Who knows...varbūt tā arī darīsim pēc kāda gada vai diviem :D

Neskatoties uz karstumu, knišļiem, brīžiem panīkušiem cilvēkiem un visādām citādām cilvēciskām neērtībām un nesaskaņām, es nenormāli pavilkos no spēles un pozitīvo momentu ir tik daudz, ka man pat ir grūti tos visus uzskaitīt :)))
"Ceļš" bija ļoti augstā klasē un GM izturība bija neizmērāma. Andžejam vispār pienākas medaļa par mūsu komandas izklaidēšanu un trako ideju paciešanu.
Bet es, nu es iejutos otrā savā tēlā līdz matu galiņiem un asinsrituālu ainas mani tagad vajās vēl neskaitāmas dienas, kā arī sajūta, ka esmu patiesi pakalpojusi savam kungam...mans gars vēl atgriezīsies no ētera, lai atriebtos saviem pāri darītājiem un nestu tumsību pār Impēriju, muhahahahahahaha!!!

Absolvents un co.

( vēl dažas bildes )

Ak vai, jūlijs būs LARP mēnesis. Jau katra brīvdiena sākot ar šo ir aizsista spēlēm!
Woot!

Vakar bija neaprakstāma bauda un labi, ka mēs ar Inxu aizbraucām uz jāšanas nodarbību, jo mūs abus izveda pa meža taku. Zirdziņi jāja augšā, lejā, augšā, lejā pa pakalniem un šaurām kraujām. Lēkšiem pa smiltīm un cauri krūmiem un beigās pāri plašai pļavai apskautai ar zili baltiem mākoņiem jau rietošas saules apspīdētiem.
Manī radās arī iepriekš nenovērota enerģijas pieplūde, kas pat neskatoties uz nogurumu un neizgulētām naktīm, lika man mājās skriet basām kājām un tad vēl izbaudīt vēsu dušu.

Un atkal aktīvas brīvdienas, kas sākās ar divām dzimšanas dienas svinībā - māsas un Atīša - bet nobeidzās ar braucienu uz Irbeni un pastaigu naktī pa pamestu militāru pilsētu. Pavidu visam vēl bija jūra, rodeļi un ala bez velna.
Prieks, ka īpaši neplānotas brīvdienas izvērtās tik atraktīvas, taču visas turpmākās brīvdienas jau veselu mēnesi uz priekšu ir saplānotas un man ir nelaba nojausma, ka nāksies tajās iespiest vēl pāris pasākumus!

Šī nedēļa būs ļoti īpatnēja, sākot jau ar faktu, ka būs Jāņi un tas jau ir jūtams arī ofisā, jo šodien viss gaitenis pilns ar Jāņu zāļu izstādi pie katra kabineta.
Trešdien savukārt būs jau ceturtais izlaidums manā mūžā un par šo visnotaļ ir vislielākais gandarījums, jo ar katru pakāpi pieaug arī prasības ne tikai oficiālās, bet arī personīgās, ko uzlieku sev un savām akadēmiskajām ambīcijām. Taču šis izlaidums mani mulsina ar to, ka man nav vēl īsti skaidrības kā viņā izturēties, ko vilkt, kas uz to nāks un ko darīt pēc tā...vai man 'rīkot' kādu pasēdēšanu ar tautu vai vienkārši nogaidīt un tad jau uz vietas izlemt, kā atzīmēt iegūto Bakalauru?! Iet uz kursa tusu toč negribas :P
Eh, man ir slinkums, ko pasākt, bet varbūt tomēr saņemšos...vienkārši pārāk daudz aktivitātes jāieplāno vēl šonedēļ...

( Dawn )

Vakar beidzot bija patiesā vasaras garša - pludmale, baltas smiltiņas, silta jūra, ķirši, saulīte, iedeguši džeki, kas spēlē volejbolu, basas kājas, piebāzti vilcieni un vēls vakars ar košu pilnmēnesi (kuru es beigās ieraudzīju ejot mājās starp mākoņiem).
Eh, ja katra diena tā beigtos, tad es būtu mūžīgi apmierināta :)
Vienīgi šorīt bija riktīgi grūti piecelties :P

Brīvdienas bija saulainas un vējainas un mokošas un vienkārši burvīgas :)
Jūra bija auksta un mēs tā arī nenopeldējāmies (dažus gan tas neapturēja), taču smiltīs izvārtījos riktīgi un pēc tam vēl nākošajā dienā lasīju smilšu graudus laukā no visādām dīvainām vietām un jutos kā kāpa. Taču drīz vien pārgājām uz zaļāku settingu un tad jau dabūju izvārtīties zālītē un izjutu zāliena eksistences īpatnības tik veiksmīgi, ka pat visi kukaiņi sāka mani jaukt ar mauriņu.
Neskatoties uz visiem spīdīgajiem bruņiniekiem un ieročiem, man tomēr atmiņā vislabāk no brīvdienām paveras aina ar milzonīgi oranžo pilnmēnesi virs Tūjas krasta un dziesmiņas "Black hole sun" meldiņu skanošu manā galvā.

Aktivitāte sit augstu vilni un rīt jau būs bakalaura aizstāvēšanās un arī tāds mazs notikums kā METALLICA koncerts!
Taču paralēli vēl jādomā par interviju plānošanu, yogas nodarbībām un diemžēl jāšana šonedēļ man atkrīt.
Jāsāk arī aktīvāk domāt par spēlēm...bet tajā pašā laikā vēl bīdīt savas tālākās mācības iespējas ārzemēs...un bet protams, kā gan savādāk, tieši tad, kad biju jau izdomājusi, ka nākošmēnes varēšu gulēt bezrūpībā un tikai skraidīt apkārt pa LARPiem, man atkal piedāvā darbu...ak...un es jau varētu atteikties un tā...bet tas ir sarežģīti, ja tevi tik ļoti novērtē un sola naudu un neiespringtu darba režīmu...varbūt vēl tikai jūliju pastrādāt? ...laikam jau esmu pieradusi pie darba, ja nevaru tā atmest ar roku un vienkārši nostādīt sevi dīkdieņa pozīcijā...cik nožēlojami.

PS. tika atklāts vēl viens mans pielietojums - izrādās, ka esmu ļoti noderīgs 'termafors' :D

On dark columns of tranquillity a grid of light shone bright
Flames on white wax flickered by a breath exhailed
A sword of fire burned bright in the hands of an angel

Vakar bija ideāla diena, vienkārša, spoža, vējaina, svelmaina, aktīva un arī pasīva - tā bija vasaras atklāšana.
Pēc ilgiem laikiem kārtīgi jāju ar zirgu. Viņš negribēja īsti man klausīt un uzsākt rikšus, taču, kad iegāja ritām, bija pilnīgi prieks atrasties tā mugurā. Tagad dažas ķermeņa daļas jūt, ka ir bijušas aizmirstas fiziskas aktivitātes, taču nav tik traki.
Sen nebiju spēlējusi arī futbolu un it kā man nekad šis sports nav paticis, taču pa bumbu reizēm trāpīju. Taču lielāko dienas daļu pavadījām guļot zālītē, kur atklājās, ka no manis sanāk ļoti labs puķu pods. Tagad man ir brūna āda vietām no pieneņu instalācijām.

Šodien ir apmācies un tas ir labi, jo man ir jāuztaisa bakalaura prezentācija un runa...

Vakar jau pusdienas laikā man radās uzmācīga doma, ka sen nav būts Zoodārzā un ka baigi gribētos turp doties, taču iespējas tuvākajā laikā ir tikai darba dienās, bet kā noskaidroju, tad Zoo slēdzas jau 18:00...šķiet es nebiju vienīgā, kam šādas domas bija radušās, tāpēc tapa plāns...

Vispirms devāmies vienkārši pastaigāt pa Mežaparku. Tur nonākot uzmanību pievērsa velo-mašīnītes, kuras smagi cieta pēc mūsu apmeklējuma...

Taču ideja par Zoo tā arī nepazuda un ejot gar sētu ezera pusē pavērās ideāla iekļūšanas vieta...divi pakāpieni un ar lecienu bijām jau pie zvēriņiem, un nē mēs neiekritām sibīrijas vilku aplokā.
Tā kā tomēr mūs nomāca bažas par aizsturēšanu, devāmies pa taisno uz dienesta izeju, bet pa ceļam apskatījām dažādus ragainus zvērus, visādus putnus un garkājaino rudo lapsu...neredzējām nevienu kopēju vai sargu un mierīgi izsoļojām laukā pa atvērtiem vārtiem.

Tas bija patiešām labs piedzīvojums, kas sniedza arī jaunu skatu uz mūsu Rīgas Zoodārzu, jo tur nebija neviena brēcoša bērna, nekādu uzmācīgu tūristu - Zoo vienkārši bija tukšs, atskaitot zvēriņus un mūs.
Pietam es vēl piedzīvoju 'close incounter' ar balto pūci, nu tādu kāda ir Harry Potter filmās.
Kad mēs gājām garām tās būrim viena no pūcēm tupēja tieši pie restēm un ar paceltu asti ķērca uz mani, es vēl tai pietuvojos un ieskatījos spilgi oranži zeltītās acīs...vēl joprojām redzu šo aprīnojamo skatu, jo iepriekš neesmu nekad redzējusi, ka pūces tā uzvestos...interesanti, ko tā vēlējās man pateikt? Man aiz muguras atskanēja versija, ka tā grib ar mani pāroties, taču es domāju, ka šī hipotēze ir zemē metama.

Es to vairs nevaru izturēt, ar katru dienu tuvojoties manai dzimenei, mani vajā neskaitāmi cilvēki uzmācoties ar jautājumiem par svinēšanas pasākumiem...bāts, tā tak ir mana dzimene! nevis iemesls citiem tusēties :P
Pats stulbākais ir tas, ka jūti 'pienākumu' rīkot kaut ko, lai izrādītu cieņu pret sev tuviem cilvēkiem! Šis fakts man liekas vienkārši absurds un es neko vairs negribu pasākt sakarā ar savu dzimšanas dienu.

Paziņoju vienkārši, ka sestdien būšu mājās, un ja kāds vēlas mani apciemot, tad to var droši darīt.